Ja daļa spēlē godīgi, daļa ne – tā ir liela problēma

Šobrīd valdībā jau apstiprināts Ēnu ekonomikas mazināšanas plāns, bet, pirms runājam par to, gribu lūgt jūsu viedokli par ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijas tautsaimniecībā. Proti, šo rādītāju aprēķina pēc dažādām metodoloģijām divas pētnieku grupas, bet gala skaitlis ir diezgan līdzīgs – kā nu kuro gadu, bet nemainīgi ap 20% no IKP. Kā īsti tiek aprēķināts šis īpatsvars? Jo skaitlis pret kopējo ekonomiku izklausās neticami liels – sanāk, ka piektdaļa ekonomikas dzīvo ēnu sektorā.

Ja runājam par ekonomista, profesora Arņa Saukas un Austrijas profesora Frīdriha Šneidera aprēķinu atšķirību, te jānorāda, ka katrai pētnieku grupai ir nedaudz atšķirīga izpratne par to, kas ir ēnu ekonomika un kas ir bāze, pret ko tiek rēķināts šis apjoms. Arī tad, kad mums jautā, kura no aprēķinu metodikām ir pareiza, es teiktu: visas un neviena. Jo ir arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķinātās nodokļu plaisas, kas ir vēl viena metodika, ir ļoti labs rādītājs – skaidras naudas apjoms apritē. 

Būtiski – skaidra nauda uzreiz nenozīmē ēnu ekonomiku, bet tas ir situāciju diezgan ilustrējošs rādītājs, jo skaidra nauda ļoti bieži ir arī tas instruments, ar kuru strādā ēnu ekonomika. Tātad vēlreiz – ēnu ekonomikai ir dažādas definīcijas, ko tā ietver. Piemēram, Šneiders parasti skatās tā saucamo legālo darbību, piemēram, tur netiek ietverta narkotiku tirdzniecība vai kontrabandas realizācija, tāpēc arī bāze ir ļoti atšķirīga. Tāpēc arī dažādos pētījumos tas skaitlis nedaudz atšķiras. 

Tas, ko mēs zinām – ēnu ekonomikas daļa tautsaimniecībā ir liels izaicinājums Latvijai. Ja jautāsiet, kas tās pastāvēšanu ietekmē, es teiktu, ka mēs neesam īpaši unikāli šajā ziņā, salīdzinot ar citām pasaules valstīm, proti, jo lielāki ir izaicinājumi ekonomikai kopumā, jo lielāka ir tieksme cilvēkiem palielināt savu īstermiņa ienākumu – primāras ir nevis sabiedriskās, bet indivīda privātās intereses, plus konkrētais cilvēks nedomā par to, kādu, piemēram, pensiju viņš saņems nākotnē, ja nebūs maksājis nodokļus. Un, loģiski, šādos periodos arī pieaug ēnu ekonomikas proporcija.