Viena no tām – beidzoties pārejas periodam, visas skolas mācīsies latviešu valodā. Daļēji tiks ieviests jaunais finansēšanas modelis – Programma skolā –, kurā akcents tiks likts uz atbalsta personālu. Beidzot dienas gaismu ieraudzīs arī skolu kvantitatīvie kritēriji, kas būs par pamatu valsts finansējuma piešķīrumam mērķdotācijai. Arī centralizētajos eksāmenos paredzētas izmaiņas, tostarp devīto klašu beidzējiem zemākā sekmības latiņa būs 15% (iepriekš 10%).
Jauns finansēšanas modelis
«Mūsu izglītības sistēmas virsmērķis ir kvalitatīva, pieejama un iekļaujoša izglītība visa mūža garumā, kas sniedz katram bērnam un pieaugušajam daudzveidīgas iespējas personīgajai un profesionālajai izaugsmei. Vienlaikus mums ir svarīgi turpināt veidot tādu izglītības sistēmu, kuras pamatā ir Latvija kā nacionāla un kultūras valsts ar sabiedriski un pilsoniski aktīviem iedzīvotājiem. Tāpat apzināmies, cik būtiska ir spēja ātri un elastīgi pielāgoties darba tirgus vajadzībām – gan pārkvalifikācijas iespēju nodrošināšanā, gan mūsdienu prasībām atbilstošu izglītības programmu izstrādē,» preses konferencē, kas veltīta jaunā mācību gada aktualitātēm, teica izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV). Viņa norādīja ‒ lai gan drošības un aizsardzības joma noteikta kā prioritāte, tomēr koalīcijā ir panākta stingra vienošanās, ka finansējums izglītībai netiks apcirpts.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 26. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00