Vairāku nozaru arodbiedrības nav mierā ar šobrīd rosinātajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā, tāpēc netiek izslēgta arī vēršanās Satversmes tiesā (ST). Vakar notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizēta preses konference, kurā veselības, kultūras un iekšlietu nozares arodbiedrību pārstāvji izklāstīja savu pozīciju par izdienas pensijām.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa norādīja, ka arodbiedrība par izdienas pensiju piešķiršanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu darbiniekiem cīnījusies sešus gadus un beidzot tas ticis panākts 2016. gadā. Viņa uzsvēra, ka izdienas pensiju jautājumā šiem darbiniekiem kaut ko mainīt nav iespējams, jo viņu slodze ir pietiekami augsta. «Ja vēlēsies mainīt spēles noteikumus, tas ļoti ietekmēs NMPD darbu,» teica L. Bāriņa. Viņa atgādināja, ka darbinieku trūkums ir liels visā veselības nozarē, māsu trūkums, pēc L. Bāriņas teiktā, ir pat katastrofāls. «Nozarei likt vēl slogu virsū, manuprāt, ir diezgan netaisni,» viņa pauda. Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības un starpnozaru pārvaldības jautājumos Pēteris Vilks Bāriņai gan norādīja, ka NMPD darbiniekus nav plānots izslēgt no izdienas pensiju saņēmēju loka, tāpat nav paredzēts palielināt pensijas saņemšanas vecumu, bet ir plānots no 20 līdz 25 gadiem palielināt darba stāžu, lai persona kvalificētos izdienas pensijas saņemšanai. Tomēr tas arodbiedrību neapmierina lielās slodzes dēļ. L. Bāriņa arī norādīja, ka 2016. gadā, kad NMPD brigāžu darbiniekiem tika ieviestas izdienas pensijas, vienā brigādē bija četri līdz pieci darbinieki, bet tagad to skaits ir sarucis līdz diviem un tas slodzi tikai palielina. Viņa arī uzdeva retorisku jautājumu, kāpēc darbiniekiem netiek nodrošināti tādi apstākļi, lai izdienas pensijā nemaz nevajadzētu doties.
Nemierā ar ierosinātajām izmaiņām ir arī Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība (LKDAF). Šobrīd rosinātās izmaiņas attiecībā uz kultūras nozares darbiniekiem paredz, ka no izdienas pensiju saņēmēju loka varētu izslēgt baleta, cirka, kora, orķestru māksliniekus, teātra un leļļu teātra aktierus un solistus vokālistus, paredzot viņiem atbalstu pārkvalifikācijai citā profesijā. Tas gan attiektos tikai uz tiem darbiniekiem, kas nozarē sāks strādāt pēc 2027. gada. Arodbiedrības priekšsēdētājs Edvīns Krieviņš norādīja, ka neesot jau nemaz skaidrs, kādas tad būs citas iespējas, kur šos darbiniekus varētu pārkvalificēt. Turklāt, pēc E. Krieviņa teiktā, darba devēji darbiniekus, kas vecāki par 50 gadiem, ļoti nelabprāt ņem darbā.
Savukārt Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības (LIDA) valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns pauda, ka paredzētās izmaiņas skartu aptuveni 12 000 iekšlietu nozarē strādājošo. Tas tiek vērtēts negatīvi, un, pēc A. Augustāna paustā, var beigties ar drošības situācijas pasliktināšanos valstī. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm izdienas stāžu plānots palielināt līdz 25 gadiem, pašreiz tas ir no 20 līdz 25 gadiem. Savukārt pensionēšanās vecumu plānots celt no 50 līdz 55 gadiem.
Pēc A. Augustāna teiktā, šobrīd nozarē strādājošie jau nepilnos 49 gados aiziet pensijā, jo ilgāk strādāt vairs nevar veselības dēļ. Valstī būtu nepieciešams ap 1300 reaģējošo policistu, bet realitātē ir ap 800. A. Augustāns uzsvēra, ka nozare ir gatava diskutēt par pārmaiņām. Tostarp arodbiedrība rosina nodrošināt iespēju saņemt bezmaksas veselības aprūpi līdz vecuma pensijas saņemšanas laikam. Tāpat būtu nepieciešams nozarē ievērojami palielināt atalgojumu, lai naudu varētu novirzīt trešajam pensiju fondam, sacīja A. Augustāns. Tomēr, ja pārmaiņas notiks tā, kā pašreiz tiek piedāvāts, arodbiedrība neizslēdz vēršanos ST. Pēc viņa teiktā, atalgojuma līmenis, kas iekļauts Valsts kancelejas sagatavotajā prezentācijā par rosinātajām izmaiņām, neatspoguļo patieso situāciju nozarē. Tam gan nepiekrita P. Vilks, norādot, ka dati atspoguļo patieso situāciju. Viņš uzsvēra, ka Valsts kanceleja jau ilgstoši strādā pie reformas.
P. Vilks skaidroja, ka reāli efekti no sāktās reformas stātos spēkā pēc 10–15 gadiem vai pat vēlāk, jo reforma tiktu ieviesta pakāpeniski. «Mēs skatāmies no sistēmas ilgtspējas un sistēmas taisnīguma viedokļa,» teica P. Vilks. Viņš atkārtoti uzsvēra, ka reforma ir ļoti pārdomāta. «Primārais nav finansējums, īstermiņā no tā neko negūsim,» sacīja P. Vilks.
Savukārt LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns pauda neizpratni, kādēļ šis jautājums tiek virzīts ar tādu steigu, un pārmeta, ka arodbiedrībām nav ļauts iesaistīties reformas izstrādē jau iepriekš.