Jāsāk šajā gadījumā acīmredzami ir ar jautājumu – kas īsti slēpjas aiz formulējuma «inovāciju evaņģēlists»?
Piekritīšu, ka šāds amata tituls var šķist nedaudz neparasts, taču tas vienlaikus labi raksturo mana darba uzņēmumā būtību – mans darbs ir runāt par to, kā jaunās tehnoloģijas maina uzņēmējdarbības pasauli.
Kādas ir jūsu prognozes par mākslīgā intelekta (MI) attīstību tuvākajos gados? Kāds ir tā potenciāls uzņēmumu transformācijai?
Visi zina fabulu par skriešanās sacensībām starp zaķi un bruņurupuci. Izmantojot šo līdzību, mans viedoklis ir, ka pašlaik mēs atrodamies sacensības starp zaķi un bruņurupuci vidū. Zaķis pārstāv tos cilvēkus, kuri izmanto MI kā indivīdi savā darbā. Un gandrīz visas publikācijas presē, lietošanas gadījumi u. c. ir saistīti ar šo ģeneratīvā MI jomu, kura ir ievērojami palīdzējusi atsevišķiem cilvēkiem, bet ne vienmēr ir radījusi gaidīto atdevi uzņēmumiem, tostarp tāpēc, ka to ir bijis grūti pielāgot uzņēmumu vajadzībām. Tāpēc šobrīd ir daudz rakstu par to, kā organizācijas cīnās, lai iegūtu pilnu vērtību no šīm jaunajām tehnoloģijām.
Mēs, es domāju kompāniju SAP, tikmēr uzskatām, ka ir pienācis bruņurupuča laiks. Jūs zināt – bruņurupucis beigās uzvar. Patiesā MI vērtība parādās tad, kad tas tiek integrēts esošajos biznesa procesos. Un tas ir grūtāk nekā pielāgot to viena cilvēka vajadzībām un prasa ilgāku laiku. Organizāciju rīcībā ir jābūt pareiziem datiem, noteiktas darbības ir jāveic īstajā laikā, vietā un veidā u. c. Tas visbiežāk nozīmē virzīšanos uz priekšu bruņurupuča gaitā. Vienlaikus tas nozīmē arī to, ka šīs organizācijas, uzņēmumi tiešām vēlas ieviest MI, vēlas panākt no tā reālu atdevi saviem biznesiem. Tāpēc mēs esam koncentrējušies uz dažādām mūsu lietojumprogrammām, esam nodrošinājuši vairāk nekā 300 dažādu moduļu, no kuriem iespējams izvēlēties sev nepieciešamos, lai savos korporatīvajos procesos gūtu reālu atdevi no MI.
Jūs jau sākāt par to runāt, bet tomēr – kāpēc daudzi digitālās transformācijas projekti neizdodas un kas ir galvenās problēmas?
Man šis periods šķiet aizraujošs, jo nekad nav bijis tik viegli izmantot tādas tehnoloģijas kā MI, lai radītu dažādus prototipus un izmēģinātu jaunās tehnoloģijas kopumā. To lietu un procesu saraksts, kuras šādā ceļā iespējams izdarīt ļoti ātri, ir vienkārši pārsteidzošs un ārkārtīgi plašs. Tajā pašā laikā nekad nav bijis grūtāk pārvērst šos prototipus ražošanā jeb – citiem vārdiem – integrēt uzņēmumu reālajos biznesa modeļos. Visbiežāk MI ir labs vai izcils palīgs, taču tas nav uzticams. Ja jūs strādājat biznesā, jums ir jāsaņem vienas un tās pašas atbildes uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem, taču ģeneratīvais MI to īsti nespēj. Tāpēc organizācijas un uzņēmumi tā cīnās ar prototipu integrēšanos reālajos procesos.
Līdztekus datu kvalitātei un uzticamībai vēl ir arī tādas lietas kā drošība, mērogojamība, pārvaldība, ētika. Tas ir tieši tas, ko mēs darām organizāciju un uzņēmumu labā – palīdzam cilvēkiem pārvērst biznesa idejas ražošanas operācijās, izmantojot MI.
Kā iespējams nodrošināt, ka tehnoloģiju ieviešana ir veiksmīga un rada reālu vērtību?
Es teiktu, ka šeit ir trīs jomas jeb virzieni. Par vienu mēs jau runājām – tas ir nosacītais zaķis. Tā ir reāla vērtība, palīdzība cilvēkiem viņu darbā. Es domāju, ka ikvienam vajadzētu pamēģināt izmantot MI savā darbā, pašam pārliecināties par tā lietderīgumu.
Citas divas jomas savukārt attiecas uz korporatīvo pusi. Viena ir automatizācija. Vērienīga dažādu procesu robotizēta automatizācija ilgst jau aptuveni desmit gadus, savukārt MI piešķir vēl ievērojami lielāku vērtību visam tam, ko var paveikt ar automatizāciju. MI parasti vienkārši likvidē atlikušo roku darbu, turpinot un paplašinot robotizētās automatizācijas procesu. Tāpēc šajā jomā MI ir salīdzinoši viegli ieviest un tas ir salīdzinoši efektīvs, savukārt cilvēki var veltīt vairāk laika stratēģiskām lietām. Piemēram, finanšu jomā šajā ziņā ir daudz veiksmīgu piemēru.
Otrā joma, kas, manuprāt, ir pat svarīgāka, ir MI izmantošana, lai paplašinātu un papildinātu cilvēku iespējas. Tas var attiekties uz jebkāda veida biznesu, bet, piemēram, analītikā MI pievienošana nozīmē iespēju labāk formulēt jautājumus un iegūt precīzākas prognozes. Tas palīdz veikt aprēķinus, un mēs to visu esam iekļāvuši mūsu esošajos analīzes rīkos. Piemēram, varat atvērt šādu rīku un vienkārši teikt: «Labi, pastāsti man, kas man būtu jāzina!», un šis rīks izmantos MI, lai pārlūkotu jūsu datus, automātiski izveidos jums informācijas paneli, kurā būs parādīts, kas ir neparasts, kādas tendences notiek un tā tālāk. Vai arī tas var būt personāla vadībā, vēl citās jomās.
Kopumā ģeneratīvā MI tehnoloģija palīdz ievērojami labāk un precīzāk noteikt tos vai citus mērķus, sasniedzamos rezultātus. Tā vienkārši palīdz to izdarīt iespējami labākā veidā, palīdz saprast, kam tieši pievērst uzmanību, kas ir svarīgi, ko ir vai nav iespējams reāli sasniegt. MI papildina to, ko jau dara uzņēmumu vadītāji, uzlabo viņu darba kvalitāti. Un šeit atkal ir daudz piemēru no dažādām uzņēmējdarbības jomām.
Kopumā divas korporatīvajam sektoram svarīgākās jomas ir automatizācija, lai atbrīvotos no garlaicīgām lietām, un papildināšana jeb augmentation, lai palīdzētu paveikt vairāk un labāk.
Plašsaziņas līdzekļi un politiķi bieži runā par to, ka cilvēki jau zaudē darbu tehnoloģiju dēļ. Tāpat daudzi cilvēki, visticamāk, nevēlas un bieži vien arī nespēj pievērsties kādām radošām vai stratēģiskām lietām. Vai tā nav vienlaikus kā problēma, tā pretruna?
Esmu stingri pārliecināts, ka pareizā pieeja, lai gūtu reālu vērtību no MI, ir tā, ko zinātnieki sauc par sociotehnisko pieeju, kur procesi sākas no cilvēka un izdomājot, kā mēs varam izmantot tehnoloģijas, lai palielinātu šī cilvēka lomu organizācijā. Šī pieeja ir atšķirīga no tehnosociālās pieejas, kurā jūs sākat ar tehnoloģijām un mēģināt atbrīvoties no cilvēkiem. Tas vienkārši nedarbojas.
Ļoti liels skaits pētījumu apliecina: ja jūs par atskaites punktu ņemat tehnoloģijas un mēģināt aizstāt cilvēkus, tad negūstat pilnu labumu no visām cilvēka zināšanām. Šādos gadījumos cilvēki pretojas MI ieviešanai, nevis palīdz gūt no tās maksimālu labumu, un jūs nesaņemat pievienoto vērtību. Tātad, ja jūs esat uzņēmējs un patiešām rūpējaties par atdevi un naudas pelnīšanu ilgtermiņā, jums vajadzētu izmantot sociotehnisko pieeju.
Es vēlreiz atkārtošu – MI, konkrēti biznesa MI, nav par darba vietu likvidēšanu vai vienkāršu izdevumu samazināšanu, uzticot cilvēku darbu MI. Tas ir par cilvēku iespēju papildināšanu, viņu darba kvalitātes un arī apstākļu uzlabošanu. Jā, tas bruņurupuča ceļš ir lēnāks un grūtāks, taču tas vienlaikus ir arī ceļš, kas novedīs pie panākumiem ilgtermiņā.
Kā tehnoloģijas var palīdzēt uzņēmumiem kļūt ilgtspējīgākiem un samazināt to ietekmi uz vidi? Tajā skaitā ņemot vērā, ka tām ir nepieciešami apjomīgi datu centri ar lielu elektroenerģijas patēriņu.
Diskusiju par MI radīto oglekļa pēdu tiešām ir daudz, taču, par laimi, kopumā ir labas ziņas, un viena no tām skan, ka MI ir kļuvis daudz efektīvāks, jo mēs esam iemācījušies labāk izpildīt algoritmus. Esmu pārliecināts, ka jūs nesen redzējāt ziņas no Google Gemini, kur viņi apgalvo, ka Gemini vaicājuma izpilde ar MI ir būtībā tāda pati kā Google meklēšana. Lai arī tas joprojām nozīmē, ka tiek izmantots daudz enerģijas, taču šajā gadījumā to nepieciešams skatīt salīdzinājumā ar citu tehnoloģiju izmantošanu. Piemēram, aptuveni 40% no tehnoloģiju izraisītā enerģijas patēriņa veido mūsu tālruņi. Vai mēs esam gatavi atteikties no saviem tālruņiem tikai tāpēc, ka tie patērē tik daudz enerģijas? Droši vien nē, jo bez tālruņa mūsdienās iztikt nav iespējams. Tāpat mēs turpināsim izmantot MI, jo tas ir neticami noderīgs, tajā skaitā neefektivitātes samazināšanai esošajos procesos.
Ir Boston Consulting Group pētījums, kura rezultāti liecina, ka samazinājums varētu būt pat 40%, un tas attiecas arī uz oglekļa pēdu samazināšanu, izmantojot MI rīkus. Šis efektivitātes pieaugums vairāk nekā pilnībā kompensē papildu enerģiju, ko mēs izmantojam MI darbības nodrošināšanai. Tā ka MI pareiza izmantošana nozīmē arī ilgtspējības nodrošināšanu.
Es īpaši piebildīšu, ka mēs uzskatām – biznesam ir jāseko līdzi savai oglekļa pēdai un ilgtspējībai ar tādu pašu precizitātes līmeni un procesu kvalitāti kā finansēm. Tāpēc mēs šo iespēju esam iekļāvuši savos rīkos – mūsu MI pievienoti arī divi ilgtspējības rīki. Viens ir nospieduma pārvaldība. Organizācijām ir ļoti grūti novērtēt oglekļa emisijas, ko rada dažādas to uzņēmējdarbības daļas, īpaši, ja ir jāņem vērā arī piegādātāji un klienti. Tāpēc mēs izmantojam MI, lai padarītu šos aprēķinus precīzākus un vieglāk veicamus. Otrs savukārt ir tā sauktais SAP ilgtspējas kontroles tornis. MI tiek izmantots, lai automatizētu visu valdībām nepieciešamo ziņojumu izveidošanu atbilstīgi dažādiem regulējumiem visā pasaulē, kā arī tam, lai organizācijas varētu pārvērst ilgtspējību no kādas atbilstības prasības par rīcības plānu. Nav jēgas no atskaitēm, ja nevarat teikt: «Šīs atskaites dēļ mēs varam veikt izmaiņas mūsu biznesā, lai nākamgad darbotos labāk. Patērēt mazāk enerģijas, samazināt izmaksas un arī padarīt pasauli par labāku vietu.»
Kas ir galvenie draudi un riski, ko rada jaunās tehnoloģijas? Pirmkārt, protams, tieši biznesa videi?
Tāpat kā jebkura jaudīga tehnoloģija, arī MI var tikt un diemžēl arī tiks ļaunprātīgi izmantots. Piemēram, tas arvien vairāk tiek izmantots, lai radītu tā dēvētos deep fake jeb dziļviltojumus. Tomēr, kad runa ir par organizācijām, kas pašas ievieš MI, pastāv arī vairāki riski, tādi kā aizspriedumi, drošība u. c.
Mēs bijām vieni no pirmajiem, kuri nozarē ieviesa ļoti stingras ētikas vadlīnijas, kas ir publiski pieejamas, un ētikas procesus, kurus mēs ievērojam. Jebkurš mūsu MI rīks tiek detalizēti pārbaudīts, vai tas neietver personīgi identificējamus datus, vai pastāv potenciālas problēmas ar aizspriedumiem, kādi ir iespējamie riski nacionālajai drošībai u. c. Tam visam tiek iets cauri, tiek pārdomātas visdažādākās iespējas, un tikai tad, ja viss ir kārtībā, ko apstiprina starptautiska ekspertu padome, rīks kļūst pieejams.
Mēs varam iegūt daudz vērtības, izmantojot MI, piemēram, finanšu pārvaldībai, un tas nav grūti. Nav problēmu ar aizspriedumiem vai reālu ētikas problēmu, galvenais ir datu drošības jautājums. Tiklīdz jūs piemērojat MI, piemēram, personālresursiem, procesi kļūst daudz sarežģītāki, un jums ir jābūt daudz uzmanīgākam. Vienlaikus mēs uzskatām, ka tā ir pārvaldāma problēma, taču arī faktors, kas organizācijām ir jāņem vērā. Un mēs cieši sadarbojamies ar saviem klientiem, lai nodrošinātu, ka, ieviešot MI, viņi ievēro visas šīs vadlīnijas.
MI biznesa vajadzībām izstrādā ne tikai SAP. Savus risinājumus piedāvā arī virkne citu uzņēmumu, un katram no tiem ir savas saskarnes, sava loģika. Kā ir ar visas šīs dažādības savienošanu?
Šī ir lielākā problēma, ar ko mēs saskaramies kā nozare. Mēs ļoti ticam pilnīgiem biznesa procesiem, un jau šodien uzņēmumos daudzi procesi var notikt SAP sistēmā, taču pēc definīcijas tie notiek arī piegādātāju sistēmās, jūsu klientu sistēmās vai citu stratēģisko piegādātāju, piemēram, Microsoft, sistēmās. Tāpēc mēs ļoti cieši sadarbojamies ar Microsoft, Google, Amazon un vēl citiem uzņēmumiem. Tie visi ir mūsu partneri un stratēģiskie partneri jautājumā par to, kāda būs aģentu savstarpējā komunikācija nākotnē.
Kas attiecas uz tehnisko līmeni, tad mēs esam pārliecinājušies, ka šajā ziņā nav būtisku grūtību, bet visā pārējā tiek strādāts un, es nešaubos, nepieciešamie risinājumi tiks atrasti. Mums visiem jebkurā gadījumā nākotnē nāksies saprast, ka tas viss darbojas kopā.
Nešaubos, ka jums ir vīzija, savs redzējums, kā izskatīsies nākotne MI jomā pēc 10 vai 20 gadiem.
Mēs uzskatām, ka MI, lai tam būtu vērtība, ir jābūt integrētam tieši jūsu svarīgākajos biznesa procesos, nevis jābūt kaut kam, kas tiek piestiprināts no augšas. Lielākā problēma, kas šodien aptur organizācijas, ir dati. Mums ir 50 gadu pieredze, nodrošinot, ka cilvēkiem ir uzticami dati, un šie uzticamie dati ir absolūti būtiski, lai pārliecinātos, ka MI nerada tā dēvētās halucinācijas. Tāpēc mums ir tā sauktais SAP Business Data Cloud, kas ietver tieši precīzus biznesa datus, kuri nodrošina arī precīzas un pareizas atbildes. Ja uzņēmējs uzdod MI jautājumu, piemēram, kādi bija tā vai cita uzņēmuma tās vai citas produkcijas pārdošanas apjomi Beļģijā pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar Nīderlandi, tad viņš garantēti saņems patiesu atbildi. Tieši patiesi un uzticami dati ir neticami svarīga pamata daļa. Nedaudz garlaicīga, bet šādu datu neesamība ir galvenā problēma, kas neļauj cilvēkiem iegūt reālu pievienoto vērtību no MI.
Cita lieta ir aģenti. Mēs ļoti ticam aģentiem, kuri palīdz automatizēt dažādus soļus un darbības. Lielās organizācijās ir tūkstošiem dažādu piegādātāju, sarežģītas piegādes ķēdes, loģistika. Un tad, piemēram, man ir piegādātāji, viņiem viņu sistēmā ir skaitlis, manā sistēmā ir skaitlis, un šie skaitļi nesakrīt. Šodien šādos gadījumos notiek daudz e-pasta sarakstes starp cilvēkiem, daudzu dokumentu un informācijas apmaiņa, lai saskaņotu šo skaitli. Mums ir MI aģents, kurš veic šo procesu, automatizējot pēc iespējas lielāku tā daļu, atrodot, no kurienes varētu nākt neatbilstība visos tajos tūkstošos darījumos, kas mums ir bijuši savā starpā.
Ja paraugās vēl plašāk, tad es domāju, ka, ņemot vērā to datu apjomu un potenciālu, kas mums jau ir biznesa sistēmās, mēs varam pietuvoties tam, ko es sauktu par automatizētu automatizāciju jeb automatizētu inovāciju. Stāvoklim, kur mēs padarām par biznesa procesu, kuru iespējams optimizēt, jau pašu inovāciju. Izklausās tas varbūt nedaudz sarežģīti, taču nekā sarežģīta pēc būtības šeit nav. Šodien mēs izmantojam MI, lai ieviestu inovācijas un optimizētu biznesa procesus. Pēc kāda laika mēs savukārt sāksim izmantot MI, lai optimizētu jau tās inovācijas, kas tiek ieviestas šodien.
Projektu finansē Latvijas Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji