Katru gadu 15. augustā notiekošie Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki Aglonā laikam ir tā vieta, kur XX gadsimta 90. gadu sākumā vislabāk varēja vērot, kā tie komjaunieši, kas agrāk bija dežūrējuši pie baznīcām, lai vērotu, vai tās neapmeklē kāds skolēns vai skolotājs, nu kā Dieva rokas dzīti pēkšņi bija kļuvuši varenticīgi, stāvēdami svinētāju pirmajās rindās.
1995. gadā lielākie notikumi un rekonstrukcijas jau bija garām – gan pēc 50 gadu pārtraukuma pirmais svētceļnieku pulciņš 1989. gadā, kas kājām bija nogājis no Rīgas līdz Aglonai, gan 1992. gadā izveidotais sakrālais laukums bazilikas priekšā, gan pāvesta Jāņa Pāvila Otrā vizīte 1993. gada septembrī.
(Šī raksta autors pats uz Aglonas svētkiem bija aizstopējies 1976. gadā Universitātes pirmo kursu beiguša studenta kapacitātē. Tad laukums bija daudz mazāks, tā malā pie vēl nenoraktās kapsētas ganījās kazas un bija kāda pussabrukusi nenosakāmas funkcijas būda, no kuras mūs, tur salīdušos blandoņas, savāca milicija, sastūķēja volgā kādus septiņus un aizveda uz vietējo iecirkni, bet, tā kā mums bija studentu dokumenti, Pēteram Brūverim pat kondženes teātra fakultātes, tikām atrasti par godīgiem ļaudīm un palaisti vaļā).
1995. gada septembrī Saeima pieņēma likumu Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā, atzīstot Aglonas
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 12. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00