Laika ziņas
Šodien
Migla

Latvijai vajag: Baltos galdautus

Šogad jau trešo reizi 4. maijā, lai atzīmētu dienu, kad izvēlējāmies brīvību un iestājāmies par Latvijas neatkarību, tiks svinēti Baltā galdauta svētki. Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Selga Laizāne aicina visus izmantot šo mirkli, lai sanāktu kopā svinīgā noskaņā, – vienalga, esot mājās pie ģimenes galda vai kaut kur pasaulē kopā ar tikko satiktiem cilvēkiem.

Pirms došanās uz sarunu ministrijā domāju par baltiem galdautiem un atceros bērnību, kad tāda 4. maija kā svētku dienas vēl nebija, bet ģimenes lokā pie balti klāta galda tika svinēti citi svētki. Vēlāk, kad kalendārā 4. maijs tika iezīmēts ar sarkanu un kļuva par brīvdienu, šis datums vienmēr nesa līdzi ko svinīgu un pilnīgi neviļus asociējās ar kopā sanākšanu. Arī KM valsts sekretāra vietniece Latvijas valsts simtgades jautājumos Selga Laizāne mudina 4. maijā Baltā galdauta svētkus izmantot tam, lai kopīgi pārdomātu un apspriestu, kas ir Latvijas valsts, un atcerētos 1990. gada notikumus, kad Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

"Katrā ģimenē ir kāds stāsts arī par šo neatkarības atgūšanas laiku," viņa saka. "Nekad nav par daudz īpaši novērtēt to brīdi un cilvēkus, kas bija tik drosmīgi, lai pieņemtu šādus lēmumus, lai izietu ielās, lai parādītu savu atbalstu Latvijas valstij. Šobrīd mēs varam tikai ilgoties pēc tāda tautas atbalsta idejām, kāds bija 1990. gadā."


Vienkāršs, bet skaists simbols
Baltā galdauta svētku ideja radusies 2015. gadā, apzinot, kādus svētkus cilvēki tiešām atzīmē. Noskaidrojies, ka skolās 4. maijs kā neatkarības deklarācijas balsojuma un neatkarības atgūšanas diena nav starp populārākajām. Tāpēc valsts simtgades organizatoriem radusies ideja iedzīvināt šo tradīciju, uzsverot 4. maiju kā ļoti nozīmīgu dienu Latvijas vēsturē. "Baltais galdauts mums visiem ir ļoti saprotams, mēs savos svētkos mājās vienmēr klājam baltu galdautu un sapulcējamies gan ar ģimeni, gan draugiem, gan plašākā lokā, lai atzīmētu kaut ko ļoti svarīgu un būtisku. Tāpēc aicinājām arī 4. maijā klāt baltu galdu un svinēt šo neatkarības atgūšanas dienu," izvēli par labu it kā tik vienkāršam simbolam pamato Selga.

Ne jau galdautā vai tā krāsā visa būtība. Tas vairāk ir simbols – vienotībai, tam, ka sapulcējamies un esam kopā.

Minu, ka mūsdienās gan varbūt ne visiem mājās ir balti galdauti, uz to viņa mazliet izbrīnīta atbild: "Man, godīgi sakot, ir grūti to iedomāties, jo man vienmēr ir bijuši balti galdauti, pat vairāki, tas laikam nāk no ģimenes tradīcijām. Mana mamma bija aktīva audēja, tāpēc balts galdauts mūsu mājās bija pašsaprotama lieta." Taču, ja šāda galdauta mājās tiešām nav, varbūt tā var kļūt par labu dāvanu no viesu puses, vai, iespējams, kādam tieši šie svētki var būt pamudinājums to savai saimniecībai sagādāt. Un patiesībā – ne jau galdautā vai tā krāsā visa būtība. Tas vairāk ir simbols – vienotībai, tam, ka sapulcējamies un esam kopā.

"Manuprāt, būtiska ir pati sajūta un svētki kā tādi, apzināties šī brīža nozīmīgumu, tas ir svarīgi," saka Laizāne. Viņasprāt, galda apklāšana ar baltu galdautu ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā radīt svētku noskaņu. "Galvenais jau ir runāt par vērtībām, par brīvību, ko tā ir devusi mums personīgi. Kā mēs brīvību vērtējam valsts dzīves kontekstā, un ko tā mums dod – ne tikai par to, ka tā varam domāt, runāt, darīt visdažādākās lietas, bet runāt arī par atbildību, ko brīvība kā vērtība sevī ietver. Šim jēdzienam ir divas puses."


Gan kaimiņi, gan hokejisti
Par godu svētkiem Latvijas simtgades birojs izveidojis īpašu interaktīvu karti, kurā ikviens aicināts atzīmēt savu Baltā galdauta svētku norises vietu. Tāpat iedzīvotāji lūgti svētkus dokumentēt un dalīties ar iespaidiem sociālajos tīklos. Atceroties iepriekšējo gadu pieredzi, Selga atzīst, ka katra sapulcēšanās un stāsts par šo dienu ir aizkustinošs. "Divu gadu laikā ļoti daudz cilvēku visdažādākajās kompānijās gan mājās, gan darbavietās, gan bērnudārzos un skolās, pat sporta sacensībās atzīmēja 4. maiju, sasēžoties pie balti klāta galda."

Piemēram, pērn Latvijas hokeja izlase 4. maijā bijusi izbraukumā, taču hokejisti atraduši laiku svinīgi saposties un saorganizēties Baltā galdauta svētkiem, lai veltītu kopīgu mirkli savai valstij. Nevarot nepieminēt arī Guntas Taboras vārdu, kura 2016. gada 4. maijā pie savas daudzdzīvokļu mājas durvīm Teikā piespraudusi zīmīti ar aicinājumu kaimiņiem pievienoties mājas pagalmā uz svētku atzīmēšanu un pašceptas kūkas gabaliņu. "Gunta uzrunāja savus kaimiņus, nezinot, vai kāds atnāks un piedalīsies tādā iepazīšanās pasākumā, lai reizē atzīmētu Latvijas brīvību un neatkarību." Izrādījies, ka kaimiņi ar prieku atsaukušies.

Šāds notikums varbūt ir labs pamudinājums vai iemesls, lai iepazītos vismaz ar tiem cilvēkiem, ar kuriem mēs dzīvojam vienā daudzdzīvokļu mājā

"Manuprāt, tas ir ļoti jauki, ka ne tikai tiek svinēti valsts svētki, bet arī cilvēki savā starpā vairāk sapazīstas. Mēs taču zinām, ka Latvijā cilvēki ir diezgan atturīgi, viņi nemēdz īpaši pievērst uzmanību sev vai svešiem cilvēkiem, kaut ko jautāt vai stāstīt. Šāds notikums varbūt ir labs pamudinājums vai iemesls, lai iepazītos vismaz ar tiem cilvēkiem, ar kuriem mēs dzīvojam vienā daudzdzīvokļu mājā," par tradīcijas iespējām un ieguvumiem prāto Selga.

Uz jautājumu, ko pie galda labāk aicināt, Selga min, ka 4. maiju kā brīvdienu daudzi izmanto ceļošanai, kas var būt labs iemesls pie balti klāta galda uzaicināt ne tikai draugus vai paziņas, bet arī nejauši satiktus cilvēkus, lai pastāstītu viņiem par Latviju. Sadarbībā ar Latvijas Institūtu un vēstniecībām arī īpaši uzrunāti tautieši ārzemēs. "Tā ir jauna tradīcija, kas ir sākusies līdz ar gatavošanos Latvijas valsts simtgadei, taču ļoti ceram, ka tā iedzīvosies," piebilst ministrijas pārstāve.


Ne tikai galdauti
Interesanti, vai Selgai pašai iznāk svētkus svinēt? Viņa nedaudz nopūšas, atzīstot, ka šo dienu vairāk nākas veltīt darba pienākumiem, kad oficiāli jāpiedalās dažādos ar svētkiem saistītos pasākumos. "Man šajā dienā sanāk vairāk strādāt un varbūt kopā ar kolēģiem piedāvāt idejas cilvēkiem, kā to labāk darīt. Bet arī ministrijā ir bijis šāds baltā galdauta mirklis. Sapulcējāmies uz īsu, bet ļoti emocionālu brīdi."

Arī šogad Selgai 4. maiju vairāk paredzams atzīmēt kolēģu lokā, jo taisni šajās dienās notiks starptautisks seminārs simtgades organizatoriem no citām valstīm. Taču šogad svinēt gribētājiem noteikti būs no kā izvēlēties. "Baltā galdauta svētki ir tikai viens no veidiem, kā mēs varam 4. maija nozīmīgumu uzsvērt. Šogad Latvijas Lielo pilsētu asociācija rīko akciju Brīvības ielu svētki – vairākās pilsētās tieši 4. maijā notiks plaša programma, kas būs veltīta Brīvības ielai un brīvības jēdzienam. Tāpat cilvēkiem būs iespēja Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā apmeklēt Latvijas muzeju kopizstādi Latvijas gadsimts, kas ir unikāls notikums Latvijas vēsturē, jo pirmo reizi vēsturē tik daudz Latvijas muzeju kopā veido vienu izstādi."

Viņasprāt, Latvijas simtgade arī ir lielisks iemesls un iespēja aktualizēt būtiskus notikumus Latvijas vēsturē. "Mēs pievēršam uzmanību tiem vēstures posmiem, kuri nav daudz pētīti. Liela Latvijas sabiedrības daļa vēsturi ir mācījusies padomju laikā, kad tā tomēr bija noklusēta vai sagrozīta, tāpēc svētku programmā sabiedrībai tiek darīti zināmi daudzi tādi fakti, par kuriem agrāk nerunāja. Arī savas valsts neseno vēsturi aktualizēt ir ļoti atbilstoši Latvijas simtgadei."

Sarunas beigās Selga vēl piebilst, ka viens no tematiem, ko pārrunāt pie baltā svētku galda, ir mūsu pašu bilžu albumu saturs. Iespējams, tajos atradīsies kaut kas, ar ko varēs arī piedalīties kopīgajā Gadsimta albuma veidošanā. Albums ir digitāls, un tam ikviens aicināts iesūtīt savu fotogrāfiju, kas uzņemta līdz 2018. gadam, pastāstot savu stāstu gan par to, kāds notikums bildē attēlots, gan par tajā redzamajiem cilvēkiem un kāpēc tas ir nozīmīgs mirklis. "Šādi precīzi dokumentēta informācija ir arī ļoti interesanta muzeju krājumiem, un tā pilnīgi noteikti noderēs arī nākotnē," ir pārliecināta Selga.

Zīmējums: Gatis Buravcovs


Ar savas valsts simtgadi lepojamies un pamazām jau esam sākuši dzīvot lielo svinību gaidās. Bet ko mēs vēlētos, ja simts kūku vietā Latvijas dzimšanas dienā tuvākā vai tālākā nākotnē varētu piepildīt arī simts mūsu valsts vēlēšanās? - Žurnāls SestDiena rubrikā Latvijai vajag sarunājas ar visdažādākajiem cilvēkiem no hipstera līdz ministram, mēģinot noskaidrot, ko Latvijai visvairāk vajag.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Jauno koalīciju veidos:

Kopā nobalsojuši: 189

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Spiegs tavā kabatā(7)

Paspēji tikai nodomāt, bet viedtālrunī attiecīga reklāma jau priekšā! Sastopoties ar šādām situācijām, gribi negribi gadās aizdomāties par to, vai teju katram otrajam latvietim tik mīļā teorija pa...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata