Vienmēr esmu domājusi, kā ir uzzināt ceļojuma galamērķi, tikai esot lidostā? Esmu dzirdējusi, ka var iegādāties lidojumus, nezinot, kur tieši tiksi un kur galamērķis atklājas tikai pēc tā apmaksas. Šoreiz pirms lidojuma zinu, ka lidosim vai nu uz Dominikānu, Maurīciju vai Taizemi.
Lidostā atverot aploksni un ieraugot lapiņu ar uzrakstu «Maurīcija», mana sajūsma ir neviltota, jo tieši turp gribēju doties visvairāk! Kāpēc? Jo man ārkārtīgi patīk Indijas okeāns, Maldīvija un Seišelu salas ir vieni no maniem mīļākajiem galamērķiem un esmu pārliecināta, ka Maurīcijā varētu būt tikpat skaisti!
ATTĪSTĪTĀKĀ VALSTS ĀFRIKĀ
Esam saguruši pēc nakts lidmašīnā, bet, tai nosēžoties, pielīpam pie loga. Redzamais iedvesmo – glīti apstrādāti lauki, daudz ceļu, un tālumā vizuļo okeāns.
Rindā uz pasu pārbaudi gan sanāk pastāvēt diezgan krietnu laiciņu. Citiem darbinieki uzdod daudz jautājumu, daudzi arī paši nav laikus aizpildījuši veselības veidlapu. Vienīgais, ko pārjautā man, vai veidlapā norādītā informācija par viesnīcu ir pareiza un kurā datumā lidosim prom. Manā pirms diviem mēnešiem saņemtajā jaunajā pasē iespiež zīmogu ar dodo, un varu doties tālāk.
Maurīcijā dodo ir visur – uz suvenīriem, nosaukumos un jokos (vistu ēdienkartē var nosaukt arī par dodo). Dodo ir šīs salas simbols – endēmiskais putns, kas izmira XVII gadsimtā. Diemžēl tā bija tikai viena no 130 augu un dzīvnieku sugām, kas izmiruši kopš kolonizācijas sākuma 1638. gadā. Tieši kolonizācija un sugu izmiršana kļūst par vienu no mūsu ceļojuma pavedieniem šajā braucienā.
Tas, ka Maurīcija ir attīstītākā valsts Āfrikā, noteikti nebija to faktu vidū, kurus zināju par šo zemi. Manas zināšanas par Maurīciju aprobežojās ar to, ka tā ir valsts Indijas okeānā, netālu no Reinjonas un Madagaskaras, un ka tur audzē cukurniedres, kas tiek izmantotas ruma ražošanai. Liels ir mans pārsteigums, jau izbraucot no lidostas, – mūsdienīga šoseja ar divām joslām katrā virzienā (un daudz kamerām, to uz salas ir ap 4000). Ceļmalās zied dekoratīvie koki un krūmi, un blakus šosejai saulē viļņojas sudrabaini zaļi kopti cukurniedru lauki. Šī noteikti nav tā Āfrika, uz kuru būtu jābaidās ceļot!
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 8. - 14. augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!