Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Latvijai vajag: Dizainu

Patlaban notiek pretendentu pieteikšana Latvijas dizaina gada balvai – ja kāds vēlas sevi nomērīt, pieteikties nominācijām iespējams vēl līdz 8. februārim. Pēc tam darbu sāks žūrija, lai 12. aprīlī paziņotu labākos. Brīdī pirms lielās sijāšanas ar dizaineri Lieni Drāznieci runājam par to, vai pastāv latviešu dizains un kāpēc mums vispār tāds vajadzīgs.

Dizainere Liene Drāzniece ir zīmola Madara Cosmetics līdzdibinātāja un radošā direktore. Pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, pēcāk studējusi dizaina vadību Milānā un tagad arī pati ir pasniedzēja. Šogad viņa strādās Latvijas dizaina gada balvas žūrijā. Mūsu saruna nav gara, taču ar to pietiek, lai sajustu – Liene tic Latvijas dizainam. Vai tāds ir? Pēdējos gados ir populāri jokoties – latviešu dizains ir tad, kad uz koka "sūdiņiem" uzliek latviešu zīmes. Arī Liene tādas versijas ir dzirdējusi, taču tam nepiekrīt. Viņa saka, ka gluži vienkārši nav redzējusi neko tādu ar senlatviešu zīmēm, ko varētu uzskatīt par augstvērtīgu un kvalitatīvu dizainu. Visiem, viņasprāt, labajiem dizaina piemēriem – Brum Brum ritenītim, An&Angel traukiem, Mint mēbelēm – nekādu šādu zīmju nav. Jokotāji, visticamāk, runājot par suvenīriem, kas visās valstīs, viņasprāt, "mēdz būt jocīgi".


Klusināti un no dabas
Dizaina balvas mērķis esot savienojumu veidošana. Šodien robežas starp dizainu, mārketingu, komunikāciju, grafiskajiem risinājumiem ir izplūdušas. "Ļoti bieži gadās, ka labs produkts ir izveidots, bet tad arī stāsts beidzas," novērojusi dizainere. Vai šodienas mediju sabiedrības laikmetā mēs neesam pārlieku aizrāvušies ar stāstu? Liene domā – ja nav par ko stāstīt, tad arī stāsta nav, "jo cilvēks ar tukšiem stāstiem vairs nav paņemams".

Vai ir iespējams runāt par atsevišķu latviešu vai Latvijas dizainu, un kā tas atšķiras? Māksliniece ir pārliecināta, ka ir, un piebilst, ka "mums ir tādas grūti definējamas, bet tomēr sajūtamas iezīmes, kas varētu latviešu dizainu atšķirt". Viņasprāt, šo iezīmju lokā pirmām kārtām ir materiāli, kas iegūti no dabas. Mazāk varot novērot industriālā dizaina materiālus un dažādus pārkausējumus. Tas, kas nonākot līdz lietotājam, ir no dabīgiem materiāliem radītas skaistas lietas. "Tā estētika ir tāda klusināta, distancētāka, ziemeļnieciskāka. To nevar vārdos pastāstīt, bet es jūtu, ka tur ir niša, ko mēs varētu sākt definēt," skaidro speciāliste.

Ikviens objekts nes kaut kādu ziņu

Varbūt dizainera darbs ir nevajadzīgs smalkums un izdevīgāk ir vienkārši kaut ko salikt kopā? Lienei ir grūti to iedomāties. Viņa uzsver, ka ikviens objekts nes kaut kādu ziņu. Turklāt dizainers šodien meklē dažādus starpdisciplinārus risinājumus – arhitekts var taisīt kūkas, ķīmiķis – radīt džemperi. Rezultātā rodas jauni, bieži efektīvāki risinājumi.


Dzīvot tīrāk
Aktuāls ir arī jautājums, vai Latvijas dizaina tirgus ir pašpietiekams. Proti, vai jāpaļaujas un biznesa loģiku vai arī būtu nepieciešams kāds valsts atbalsts un cita veida stimuli. Liene novērojusi, ka Latvijas situācijā, radot dizaina produktu, ir rūpīgi jādomā par vairākām lietām, jāņem vērā cilvēku pirktspēja. "Latvija ir ļoti sarežģītā vietā. Mēs varam radīt tikai savam tirgum, bet vai tad mēs sevi neierobežojam, radot ko tādu, ko mūsu tirgus var atļauties?" retoriski vaicā eksperte. Viņa priecājas, ka vēl joprojām var valkāt Woolings zīmola zābakus, taču tādus vairs neražo. Woolings ir latviešu zīmols, kas piedāvāja kvalitatīvus un izturīgus apavus, neizmantojot dzīvnieku valsts produktus. "Tā ir mana lielākā sāpe. Fantastisks produkts! Es šobrīd pasaulē nevaru atrast alternatīvas. Un tad ir jautājums, kāpēc to vairs nav? Man personīgi gribētos kaut ko izdarīt, lai tie atkal būtu atpakaļ," atzīst Liene.

Domājot par to, vai var atrast kādas kopīgas iezīmes, kā laika gaitā mainās vietējais dizains, eksperte secina, ka lielāka uzmanība tiek pievērsta dažādiem risinājumiem. Dizains nav vairs tikai kāds objekts – galds, krēsls vai vāze. Sasaistot to ar tehnoloģijām, informāciju, cilvēka uztveres īpatnībām, ar izmantojamību, var rasties kaut kas, kas dzīvi padara labāku.

Cilvēkam vajadzīgas vien dažas lietas

Sarunas laikā Liene vairākkārt uzsver, ka cilvēkam vajadzīgas vien dažas lietas. Un, lūkojoties ilgtspējīgi, būti labi, ja šīs dažas lietas mēs varētu lietot ilgi. Tātad, iespējams, būtu jāatvadās no tiem lielajiem antresoliem. Dizainere spriež, ka viņa labprāt atgrieztos vecmāmiņu laikā pirms simt gadiem, līdzi paņemot arī mūsdienu tehnoloģijas, ko izmantot vietā un laikā ar daudz mazāk lietām, izslēdzot mantu gūzmu, kas sakrājušās gadu gaitā. "Tie pat nav dizaina priekšmeti, tie vienkārši ir priekšmeti, kuri prasa mūsu uzmanību. Tie stāv plauktos, krāj putekļus, aizņem telpu. Bez tiem varētu dzīvot tīrāk," saka Liene.

 

Neapstāties
Vai Latvijas dizaina attīstībai ir kādi redzami šķēršļi? Liene atzīst, ka nav iedziļinājusies valsts piedāvātajās atbalsta iespējās, taču secina, ka Latvijas autoriem mēdz būt problēmas ar produktu aizvirzīšanu līdz auditorijai. Ar dizaina lietām ir sarežģītāk nekā vienkāršiem priekšmetiem, ko pārdot veikalā. Esot jābrauc uz izstādēm, jāatrod izplatītāji. Tās ir attiecības ar arhitektiem un interjeristiem. Taču atšķirībā, piemēram, no literatūras, kino un mediju produktiem dizainu neierobežo valoda. Atslēgas jautājums tātad būs spēja iziet starptautiskos ūdeņos. Liene novērojusi, ka tur Latvijas dizains parasti izceļas pozitīvi.

Resursu taupīšana ir virziens, kurā mūsdienu dizaineram būtu jāskatās

Pati viņa, piemēram, tagad dzīvo ar ideju par džemperi ar 30 gadu garantiju. "Es noticēju, un man gribas pasūtīt!" viņa atzīst. Vai tiešām virzība mazāk lietu virzienā varētu būt ietekmīgāka nekā mūsdienu patēriņkultūra? Eksperte domā, ka jā. Viņasprāt, cilvēki ir jau "atēdušies". Neesot vairāk laika iet un meklēt jaunas lietas. "Es pati vienu nedēļu kaut ko meklēju un nevarēju atrast, un tad ir skaidrs, ka man tātad arī nevajag!" secina sieviete. Viņa pastāsta par duškabīni, kura radīta Somijā un kurai ir nepieciešams tikai viens spainis ūdens – tai ir pašai sava attīrīšanās funkcija, tāpēc vairāk ūdens nav nepieciešams. Un resursu taupīšana ir virziens, kurā mūsdienu dizaineram būtu jāskatās.

"Nevajadzētu apstāties dizaina inovāciju tempam. Tam, kā jaunās tehnoloģijas tiek piesaistītas, lai savienotu dažādas lietas kopā un radītu kaut ko tādu, ko tu esi pirms desmit gadiem redzējis filmā," nobeigumā viņa vēl piebilst.

Zīmējums: Gatis Buravcovs


Ar savas valsts simtgadi lepojamies un pamazām jau esam sākuši dzīvot lielo svinību gaidās. Bet ko mēs vēlētos, ja simts kūku vietā Latvijas dzimšanas dienā tuvākā vai tālākā nākotnē varētu piepildīt arī simts mūsu valsts vēlēšanās Žurnāls SestDiena rubrikā Latvijai vajag sarunājas ar visdažādākajiem cilvēkiem no hipstera līdz ministram, mēģinot noskaidrot, ko Latvijai visvairāk vajag.

Top komentāri

Lavijai V A J A G
L
"Vajag, varētu, vajadzētu" - visbiežāk lietotie Latvijas "patieso patriotu" vārdi.
Randy, BR-Dedutchland & Latvija, €U
R
Latvijai NEvajag Dizainu, Latvijai vajag Uznjeemeejdarbiibu! Privaato kapitaalu, un iegrozhot korupciju un Valsts dienestu/iestaazhu/iereednju PARAZIITISMU uz UZNJEEMEEJDARBIIIBAS REEKJINA!!!
un
u
Latvijai vajag prastu tautu ko slaukt kā aitas .
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Aktuāli

Provokāciju tīklos noķertie(3)

Tautas baidīšana ar indīgiem zirnekļiem, gaviles par meteorīta piezemēšanos vai beigti ķermeņi formalīnā. Dažādas mākslas un reklāmas akcijas mūsdienu pasaulē jau sen pārtrumpojušas ti...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā

SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons

Pasaule

Vairāk Pasaule

Politika

Vairāk Politika

Tēma

Vairāk Tēma

In memoriam

Vairāk In memoriam

Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag

SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes