No florbola ģimenes
Kā saka Morics, viņš jau ir piedzimis ar florbola nūju rokās, jo gan mamma, gan tētis spēlēja šo sporta veidu, turklāt abi bija arī Latvijas izlasē – mamma vairākas reizes kļuvusi par Virslīgas rezultatīvāko spēlētāju, bet tētis Cēsu Lekringa rindās uzvarēja valsts meistarsacīkšu pirmajās trijās sezonās. "Viņi sāka ņemt mani līdzi uz saviem treniņiem. Tā arī iepazinu florbolu un iemīlēju," atklāj sportists, kurš trenējas jau no četru gadu vecuma, bet spēlēt jaunizveidotajā Cēsu sporta skolas komandā sāka septiņos gados. Viņš, kā jau daudzi bērni, izmēģinājis arī vairākus citus sporta veidus, tomēr ātri vien nosliecies par labu florbolam. "Kopš florbols ienācis Cēsīs, tas allaž pilsētā bijis visvairāk apmeklētais sporta veids – tikai izbraucot cauri Cēsīm, redzi, ka bērni staigā apkārt ar nūjām, braucot garām jaunajam Cēsu stadionam, redzams, ka tur allaž kāds spēlē florbolu," stāsta vidzemnieks ar Latvijā neierastu vārdu. "Mamma saka, ka vārdu pats izvēlējos, – viņa avīzē lasījusi par kādu Moricu no Vācijas, un es tobrīd esot sities pa vēderu. Viņa prasījusi, vai gribu tādu vārdu, esmu vēlreiz sācis spārdīties un tā arī kļuvu par Moricu."
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze jūlija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!