Auga kopā
Andris Andreiko 1942. gada 17. oktobrī piedzima Rīgā, bet Otrā pasaules kara izskaņā žandarmi viņu ar mammu uz ielas noķēra, iesēdināja kuģī un izveda uz Vāciju. Kā stāsta Freidenfelds, tālāk abi ar vilcienu sūtīti uz bēgļu nometni, bet transporta līdzeklis nonācis amerikāņu lidmašīnu bombardēšanas zonā. "No šiem pārdzīvojumiem mammai pēc tam bija nelielas psihiskas novirzes," saka treneris. Skolā nākamais dambretists sāka mācīties Vācijā, līdz ģimene pierunāta no Lībekas atgriezties okupētajā Latvijā un šeit ļoti pieticīgos apstākļos dzīvoja 12 kvadrātmetru lielā istabā.
Simtlauciņu jeb starptautiskā dambrete Padomju Savienībā ienāca vien pēc Staļina nāves, un 1953. gadā Latvijā tika aizvadīts pirmais republikas čempionāts, kurā ceturto vietu guva Pēteris Freidenfelds. Pirmo PSRS čempionātu sarīkoja vien gadu vēlāk. Kopā ar pirmo Latvijas čempionātu tika dibināta arī republikas dambretes federācija jeb tolaik sekcija un pēc diviem gadiem par tās vadītāju kļuva vien 18 gadu vecais Freidenfelds. Andreiko dambretē nonāca 1956. gadā, kad viņu uz Kalēju ielā esošo šaha un dambretes klubu atveda klases biedrs Ēriks Kārkliņš, lai Andris, kurš pirms tam bija nedaudz spēlējis šahu, 2. vidusskolas komandas sastāvā piedalītos Rīgas skolu komandu sacensībās. Šim sporta veidam izdevās Andri ieinteresēt.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!