Lai ir skaisti un ar pamatojumu

"Veidojot interjeru, pamatā izmantoju pārbaudītas vērtības. Uzskatu, ka telpai jābūt saistītai ar arhitektūru un apkārtējo vidi. Tai jābūt ērtai, funkcionālai un harmoniskai. Telpa kalpo cilvēkam. Man ļoti svarīga ir sadarbība ar klientu, lai darbs izdotos veiksmīgi. Tomēr pats svarīgākais ir skaidra vīzija un projekta koptēls. Tieši spēja uztvert un radīt īsto, vajadzīgo noskaņu ir interjera dizainera svarīgākais uzdevums," uzskata Ieva Grustiņa-Milbrete. Šovasar aizvadītajā konkursā/forumā Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2019 starp sešām galvenajām nominācijām viņa tika atzīta par Gada sievieti dizainā 2019. Interjera, vides un grafiskā dizaina jomā māksliniece strādā jau vairāk nekā 20 gadu. Savas radošās darbības laikā viņa bijusi uzticīga XX gs. modernisma arhitektu Lekorbizjē un Ludviga Mīsa van der Roes idejām ar moto: "Mazāk ir vairāk." (Less is More.)
 

Griesti ar ziloņiem

Konkursa Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2019 mērķis ir iedvesmot sabiedrību ar veiksmes stāstiem, kuru autores ir aktīvas, radošas personības. Viņu enerģija tiek veltīta sabiedriski nozīmīgu notikumu veicināšanai arhitektūrā, būvniecībā un dizainā. Ieva Grustiņa-Milbrete konkursā piedalījās ar Dr. Evijas Rodkes-Sproģes plastiskās ķirurģijas klīnikas Aesthetica Beauty Clinic interjera dizaina projektu. Pamudinājums piedalīties nācis no klīnikas īpašnieces.

"Man nav lielas pieredzes ar publiskiem interjeriem, taču privātklīnika zināmā mērā arī ir privāta telpa. Man paveicās ar klientu, diezgan veiksmīga izveidojās sadarbība ar arhitektiem. Ar Eviju Rodki-Sproģi biju strādājusi jau pie viņas privātmājas interjera izveides. Tikmēr šajā projektā sākotnēji biju domājusi, ka mans darbs būs fragmentārs un attieksies uz materiālu izvēli, santehnikas un apgaismojuma komplektāciju, jo arhitekti visu jau bija uzprojektējuši. Tomēr acīmredzot pasūtītāju vizuālais koptēls neuzrunāja. Klīnikas īpašniece gribēja telpās panākt personiskāku, mājīgāku efektu," atceras Ieva Grustiņa-Milbrete. Trīsstāvu ēkā, ko arhitekti bija veiksmīgi iekļāvuši pilsētvidē starp jau esošajām mājām Tālivalža ielā, māksliniecei bija jārada interjers gan ārstu kabinetos, gan uzgaidāmajās telpās un pacientu palātās, gan arī ķirurģisko operāciju zālēs. Pēdējais uzdevums bija šķietami sīkumi – izvēlēties medicīnas krēslu toņus, grīdas klājuma rakstu, funkcionālu pārvietojamo medicīnisko piederumu plauktu apdares krāsu. "Te ar Eviju bijām vienisprātis, bet tas, kam nedaudz pretojos, bija apgleznoti griesti. Tā bija Evijas ideja. Tā kā viņas mīļākie hobiji saistās ar okeānu un savannu, klīnikas īpašniece operāciju zālēs vēlējās griestus apgleznot ar okeāna un savannas motīviem – bruņurupučiem, žirafēm, ziloņiem. Ar domu, ka pacientam, kuram bail no operācijas, gleznojumi palīdz novērst domas no gaidāmās procedūras," stāsta Ieva. "Manī radīja bažas tas, ka gleznojums kopējā interjerā īsti neiederas un varētu atgādināt bērnudārzu. Mans uzdevums bija visu pieskatīt tā, lai nebūtu nekādu atkāpju vai iebildumu profesionālā kontekstā. Rezultāts izrādījās patīkams gan klīnikas saimniecei, gan viņas pacientiem."

Psiholoģiskais komforts, sajūtas, emocijas, kas rodas konkrētā telpā, ir būtiskākais interjera uzdevums. "Cenšos izprast klienta noskaņojumu, dzīvesveidu un dzīves uztveri kopumā. Lai darbs izdotos, klients ir labi jāpazīst. Katram jāatrod psiholoģiska pieeja, lai cilvēks atklātos, spētu sadarboties. Tikai tad, ja man uzticas, varu pārliecināt un kopīgi nonākt pie labākā risinājuma," apliecina māksliniece. Tomēr ir situācijas, kad jāsaprot: šis ir klienta objekts, viņa vēlmes, patiesa iekšējā nepieciešamība un arī viņa finansiālie līdzekļi. "Ir jāatrod kompromiss starp klienta sapņiem un profesionāļa redzējumu.