Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +15 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 24. jūlijs
Krista, Kristiāna, Kristiāns, Kristīne, Kristīna

Akciju cenu izaugsme stutē arī Latvijas otro pensiju līmeni

Pasaules centrālo banku veiktie iespaidīgie finanšu stimulēšanas pasākumi, lai amortizētu Covid-19 izplatības radītās ekonomiskās jukas, ir pozitīvi ietekmējuši Latvijas iedzīvotāju potenciālo labklājību.

Monetāro iestāžu vērtspapīru tirgū ieplūstošā nauda un tās veicinātais cenu kāpums biržā licis pagājušo gadu pozitīvi noslēgt arī Latvijas pensiju otrajam līmenim. Aizvadīto gadu ar vērtības pieaugumu noslēguši 27 no Latvijas pensiju otrā līmeņa plāniem, kamēr četriem plāniem ienesīgums tika mērīts ar mīnusa zīmi. Labāk klājās tiem pensiju otrā līmeņa plāniem, kuru ieguldījumu politika paredz ieguldīt akciju tirgū līdz 75% no kopējiem aktīviem. Šo aktīvo pensiju plānu grupā, kas ir piemērota tiem cilvēkiem, kam līdz pensijai vēl vairāki gadu desmiti, bija arī tāds ieguldījumu plāns, kura ienesīgums pagājušajā gadā pārsniedzis pat 8%, liecina Manapensija.lv apkopotā informācija. Citas pensiju plānu grupas, rēķinot kopumā, arī gadu noslēgušas ar kāpumu, tomēr mazāku.


Akciju dilemma

Šogad ekonomisti paredz tautsaimniecības izaugsmi, tāpēc interesants ir jautājums, vai arī pensiju ieguldījumiem izdosies strādāt ar lielāku ienesīgumu. ''Jautājums te ir par ekonomikas virzības un finanšu tirgos notiekošā savstarpējo saistību. Kopumā finanšu tirgi ietekmējas no ekonomikas virzības, tomēr jāatzīst, ka šī sasaiste nav tik cieša, kā varētu likties. Piemēram, pagājušais gads bija viens no sliktākajiem pasaules ekonomikai kopš Otrā pasaules kara, tomēr akciju tirgi gadu noslēdza uz pozitīvas nots. Finanšu tirgi raugās uz priekšu, un, ja, piemēram, tiek sagaidīti vai jau ir realizēti būtiski stimuli daudzās pasaules valstīs, tad tirgus šo faktoru ņem vērā un attiecīgi vērtspapīru cenas tam pielāgojas,'' norises skaidro Luminor Asset Management Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš. 

Viņaprāt, domājot par šo gadu, ir jautājums, vai finanšu tirgos novērotā pozitīvā reakcija nav aizskrējusi pārāk tālu pa priekšu sagaidāmajam, t. i., vai nav bijusi pārāk optimistiska prognozē attiecībā uz Covid-19 krīzes pārvarēšanu pasaulē un dažādu valstu ekonomiku atgriešanos ierastajā ritmā.

''Šis būs viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmēs 2021. kalendārā gada rezultātus. Reālās ekonomikas fons, visticamāk, būs atbalstošs finanšu tirgiem, arī ņemot vērā apjomīgos atbalsta pasākumus, ko valstu valdības īsteno, piemēram, Eiropā un ASV. Tomēr es domāju, ka pastāv varbūtība: šobrīd sagaidītais scenārijs ir pārāk optimistisks. Tas var rezultēties labā gadā, piemēram, Baltijas valstu ekonomikām, bet ne tik labā gadā finanšu aktīviem un attiecīgi mūsu visu ieguldījumiem finanšu tirgos tiešā veidā vai ar pensiju fondu starpniecību. Investoriem būtu jāizmanto iespēja ieguldīt finanšu instrumentos un pensiju fondos, jo tirgus kritumu laikā cenas ir zemākās,'' vērtē Krūmiņš.

Savukārt, pēc INVL pensiju fondu vadītāja Andreja Martinova domām, raugoties uz finanšu tirgus attīstību 2021. gadā, jāsecina, ka fiksētā ienesīguma vērtspapīriem (valdības un uzņēmumu obligācijas) iespējamie negatīvie faktori varētu būt saistīti ar bažām par inflācijas pieaugumu. 

Tāpat, pēc viņa domām, ir jāņem vērā pieaugušais parādzīmju emitentu pieprasījums pēc jau esošo saistību pārfinansēšanas un nepieciešamība pēc papildu līdzekļiem. Savukārt akciju tirgus segmentā patēriņa cenu kāpums varētu būt vērtējams kā pozitīvs faktors ar nosacījumu, ka inflācijas pamatā būs straujš pieprasījuma pieaugums, jo patlaban patērētāji ir ierobežojuši savas aktivitātes epidemioloģisko ierobežojumu dēļ. Tāpat izaugsmi varētu virzīt arī piedāvājuma deficīts, kas var būt saistīts ar zemākiem ražošanas apjomiem par tirgus pieprasījumu. 

Martinovs arī izsaka viedokli, ka, raugoties uz pensiju plānu investīciju segmentiem, ieguldījumi akcijās šogad varētu būt veiksmīgāki par citiem ieguldījumiem, savukārt obligāciju tirgū esot vērojams negatīvāks noskaņojums, kas rezultējies, piemēram, ASV parādzīmju cenu samazinājumā.

Tomēr attiecībā uz potenciāli lielāko atdevi sniedzošajiem investīciju segmentiem, Martinovs norāda, ka nepārprotamas prognozes nevar izdarīt, jo tirgu var ietekmēt arī kāds negaidīts faktors. 

INVL pensiju fondu vadītājs atgādina pagājušā gadsimta septiņdesmitos gadus, kad bija novērojams tāds akciju tirgum tradicionāli pozitīvs faktors kā inflācija, taču toreiz tā radās strauji pieaugušās naftas cenas dēļ. Tas radīja uzņēmumiem papildu izdevumus, vienlaicīgi neveicinot papildu ienākumus, kā rezultātā akcijas emitējošie uzņēmumi nevarēja tikt pie peļņas vai pat strādāja ar zaudējumiem. Tas savukārt neļāva pieaugt arī akciju cenām. Neraugoties uz to, ka tirgu var negatīvi ietekmēt negaidīti faktori, ekspertu aprindās jau daudzkārt norādīts, ka no tiem nevajag baidīties, ja tiek veidoti ilgtermiņa ieguldījumi, tostarp uzkrājumi pensijai, jo ilgākā laika periodā šo faktoru radītie defekti var izzust, bet uzkrājumu vērtība var pieaugt.


Trūkst izpratnes

Latvijā ilgtermiņa uzkrājumu veidošana īsti nesokas. No vienas puses, var vainot patēriņa cenām neatbilstošo atalgojuma līmeni, no otras puses, izpratnes trūkumu par uzkrājumu kultūru. Tas gan tik daudz neattiecas uz otro pensiju līmeni, kur pēc 1971. gada 1. jūlija dzimušajiem dalība ir obligāta, bet trešo pensiju līmeni un citiem uzkrājumu veidiem. 

Krūmiņš norāda, ka valstij ir stratēģiski jānodefinē sava loma uzkrājumu kultūras veidošanā, neejot atsevišķu ieguldījumu risinājumu detaļās. ''Šis jautājums ir plašs un ietver gan nodokļu politiku, gan sabiedrības izglītošanu. Nodokļu politika var ietekmēt to, kādiem uzkrājumu veidiem tiek dota priekšroka un kāds ir, piemēram, otrajā pensiju līmenī uzkrātā kapitāla apjoms,'' teic Luminor eksperts. 

Viņš piebilst, ka būtiska ir sabiedrības izglītošana gan attiecībā uz vispārīgiem jautājumiem par uzkrājumu veidošanu, gan arī par potenciālajiem vecumdienu ienākumu scenārijiem, ja, piemēram, iedzīvotāji paši neveic nekādus papildu soļus. Turklāt īpaši svarīgi ir par to runāt ar jauniem cilvēkiem, kuriem ir plašas iespējas ietekmēt savu labklājību nākotnē, uzsver Krūmiņš. 

Arī Martinovs norāda: lai nodrošinātu lielāku interesi par trešo pensiju līmeni, ir jāveicina iedzīvotāju izglītošana un pensiju uzkrājumu kultūra.

''To, protams, var panākt ar mācīšanos no savām vai citu cilvēku kļūdām. Pašreizējā, ekonomiski aktīvā, paaudze, aizejot pensijā, saskarsies ar dažādu līmeņu labklājību, un tie cilvēki, kas veica iemaksas trešajā pensiju līmenī, varētu baudīt lielāku labklājību, bet tie, kas neveica, saskarsies ar ienākumu kritumu, jo ar ieguldījumiem pirmajā un otrajā pensiju līmenī varētu nodrošināt līdz 40–50% no iepriekšējā ienākumu apjoma. Iespējams, redzot labklājības atšķirības, nākamai paaudzei vēlme rūpēties par pensijas apjomu izveidosies dabiskā veidā,'' spriež Martinovs.

Top komentāri

Administratīvās izmaksas
A
Latvijā banku izmaksas par 2.līmeni kopā ar inflāciju ir augstākas, nekā ienesīgums. Līdz ar to bankas un inflācija "noēd" 2.līmeņa vērtību
gf
g
kur atsauce uz reklāmrakstu?
janis
j
parasti diena.lv neeju, bet šitie meli nudien pārsteidz, nu cik var?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses