Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Cerību un izaugsmes gads?

Neraugoties uz to, ka 2020. gads Latvijā noslēdzās uz pesimistiskas nots saistībā ar aizvien straujāku Covid-19 izplatību, kas cērt un vēl cirtīs robus mūsu valsts tautsaimniecībā arī 2021. gadā, tomēr nav pamata tikai pesimismam vien. Līdzīgi kā 2020., arī 2021. gads, visticamāk, būs ekonomisko kontrastu gads gan tad, ja aplūkojam iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņas pa ceturkšņiem, gan arī tad, ja salīdzinām, cik labi vai slikti veicas dažādām tautsaimniecības nozarēm.

Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš saistībā ar 2021. gada ekonomiskajām norisēm paredz, ka valsts IKP pēc 4,5% vērta krituma pērn šogad varētu pieaugt par 3,1%. "Par ļoti optimistiska vai pesimistiska ekonomiskās attīstības scenārija robežām es uzskatītu novirzes no bāzes scenārija par 2%. Citiem vārdiem, aiz 5% pieauguma sākas burvīgu fantāziju paradīze, bet zem 1% pieauguma – murgaina pesimisma elle. Ir grūti būt oriģinālam, runājot par faktoriem, kas var izraisīt optimistisko vai pesimistisko prognožu piepildīšanos," teic Strautiņš.

Viņaprāt, pats svarīgākais faktors būs vakcinēšanas ātrums. ASV plāno līdz šā gada otrā ceturkšņa sākumam vakcinēt 40% valsts iedzīvotāju. "Ja kaut ko līdzīgu spēs Latvija, tad apvienojumā ar dabiski iegūtas imunitātes īpatsvara pieaugumu un siltākiem laika apstākļiem tas radītu priekšnosacījumus straujam ekonomiskās aktivitātes kāpumam jau otrajā ceturksnī. Bāzes scenārijs paredz pakāpenisku situācijas uzlabošanos otrajā ceturksnī, pilnīgai apstākļu normalizācijai notiekot līdz 2022. gada sākumam," spriež bankas Luminor ekonomists. 

Pēc viņa domām, liela loma var būt arī ekonomisko faktoru vērā ņemšanai primāri vakcinējamo cilvēku izvēlē. "Ar ekonomiskajiem apsvērumiem es domāju – vakcīnu nevajadzētu ilgi likt gaidīt tiem cilvēkiem, kuri uztur svarīgus ražošanas procesus vai kuriem ir nepieciešams doties komandējumos, lai slēgtu eksporta darījumus, apkalpotu ārvalstu partneriem pārdotās iekārtas un tamlīdzīgi. Tāpat no ekonomiskā viedokļa būtu vēlams priekšroku dot cilvēkiem, kuri strādā pakalpojumu nozarēs un ikdienā apkalpo klientus," iesaka Strautiņš.


IT un tirgotāji

Jautāts par to, kuras tautsaimniecības sfēras šogad pretendē uz straujāko izaugsmi, Luminor bankas eksperts teic, ka ir vairākas nozares, kas pretendē uz šo godu. Strautiņš norāda uz to, ka biznesa ārpakalpojumu eksports 2020. gadā turpināja augt, un viss liecina, ka arī 2021. gads būs sekmīgs. Par darbības uzsākšanu paziņojuši jauni uzņēmumi. "Līdzīgi var raksturot informācijas un sakaru pakalpojumu nozares izredzes. Lai gan programmatūras attīstības projekti ir starp pirmajiem izdevumu posteņiem, kurus uzņēmumi mazina krīzes laikos, šīs nozares eksports 2020. gada otrajā un trešajā ceturksnī bija gandrīz bez izmaiņām. Šis gads varētu būt teicams, jo pasaule nodarbosies ar pandēmijas atmaskoto informācijas tehnoloģiju jeb IT infrastruktūras vājo vietu lāpīšanu," prognozē tautsaimniecības speciālists.

Aplūkojot citas nozares, pēc viņa domām, ļoti labi var veikties arī tirdzniecībā. Pirmajā ceturksnī tirdzniecības apgrozījums gada griezumā samazināsies, taču pārējos ceturkšņos tā gūs labumu no ierobežojumu atcelšanas un pandēmijas laikā pieaugušajiem uzkrājumiem. "Iespējams, ka straujākais pieaugums 2021. gadā būs viesnīcu un restorānu nozarē jeb izmitināšanā un sabiedriskajā ēdināšanā. Optimistiskā scenārija gadījumā tas būtu mērāms padsmit procentos, kas izklausās daudz. Taču arī tā būtu ļoti nepilnīga atgūšanās pēc apmēram 40% krituma 2020. gadā. Nav šaubu, ka šī nozare būs dziļos mīnusos šā gada pirmajā ceturksnī, tas tai būs, iespējams, grūtākais periods visā Covid-19 krīzes laikā. Ārvalstu tūristu praktiski nebūs," spriež Luminor speciālists.


Gada vidū

Arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda uz to, ka gada sākuma mēnešos ekonomika tiks mākslīgi bremzēta, lai kontrolētu Covid-19 izplatību. Tomēr vakcinācijas uzsākšana ļaušot daudziem sektoriem justies brīvāk un atsākt darbību. "Īpaši spēcīgs atsitiens ekonomikā uzvirmos 2021. gada otrā ceturkšņa beigās un trešajā ceturksnī. Strauji atdzīvosies patēriņš. Atgriežoties Covid-19 riskam, izaugsme gada nogalē varētu piebremzēties, bet no pašreizējās situācijas atkārtošanās ir jāspēj izvairīties. Labu atgūšanās pamatu sniedz salīdzinoši stabilā situācija darba tirgū," vērtē Gašpuitis. Viņš gan norāda, ka bezdarbs vēl pieaugs, bet atbalsta pasākumi novērsīs nesamērīgi strauju bezdarba līmeņa pieauguma. 

Pēc SEB bankas eksperta domām, liela nozīme bija sabiedrības vairākuma spējai ievērot nosacījumus gadumijā, lai panāktu saslimstības ierobežošanu. "Latvijai paveiksies, ja janvāra un februāra sākuma laikā saslimstību izdotos stabilizēt un ar vakcīnas palīdzību nodrošināt pakāpenisku situācijas uzlabošanos," spriež Gašpuitis. Viņaprāt, ja tas neizdosies, katrs nākamais mēnesis ar ierobežojumiem kavēs ekonomisko atgūšanos, nesot līdzi no tā izrietošas blaknes, kuru rezultātā pazemināsies arī tautsaimniecības izaugsmes prognozes. Vienlaikus pēc SEB bankas speciālista domām no ekonomikas skatpunkta, bažas rada vakcinācijas plāns. "Nav šaubu, ka primāri jāaizsargā visvairāk slimībai pakļautās grupas. Bet, manuprāt, vajadzētu izvērtēt iespējas vienlaicīgi sākt arī citu vecuma grupu vakcināciju, vērtējot reģionu un nodarbinātību, lai ātrāk atbrīvotu ekonomiku. To precīzi izplānojot, būtu ieguvums ekonomikai, lai gan varbūt riskam pakļautajām grupām ilgstošāk nāktos ievērot ierobežojumus," secina Gašpuitis.


Nedaudz optimisma

Atšķirībā no vairākām citām institūcijām un to ekspertiem Gašpuitis pagājušā gada izskaņā nav pārskatījis savu šā gada Latvijas ekonomiskās izaugsmes prognozi, paredzot, ka mūsu valsts IKP varētu pieaugt par 4,3%. "Tomēr arī pie šāda scenārija viss 2021. gads paies, lāpot Covid-19 sagrauzto ekonomiku. Ja nepastiprinās negatīvie riski, ekonomikas izaugsmei ir pamats "izspiest" vismaz 3%. Ja parādās neparedzami pavērsieni, tad pavīd pat scenāriji tālākam ekonomikas kritumam," brīdina Gašpuitis. 

Vienlaikus viņš norāda arī uz to, ka pozitīvākas ekonomikas perspektīvas stiprinās uzņēmēju motivāciju īstenot dažādus projektus. "Atdzīvosies iekšzemes patēriņš. Parādīsies izaugsme tūrisma, izklaides un viesmīlības nozarēs, kas 2020. gadā izjuta milzīgu triecienu, bet tās pirmskrīzes līmenī atgriezties nespēs. Tas notiks 2022. gadā vai pat vēlāk. Taču atgūšanās sniegs savu artavu kopējā plūsmā. Spēcīgi turpinās augt tirdzniecība, tāpat labas perspektīvas ir lauksaimniecībai," perspektīvas ieskicē Gašpuitis, norādot arī, ka saruks vai pat izzudīs tranzīta un finanšu sektora transformācijas negatīvā ietekme. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses