Maz bērnu dzimst visā Eiropas Savienībā

Jaundzimušo skaita samazināšanās cēlonis Latvijā ir nepietiekamais skaits sieviešu fertilajā vecumā; dzimstības rādītāji Latvijā, rēķinot tos uz sievietēm fertilajā vecumā, ir līdzīgi kā vidēji Eiropas Savienībā (ES).

Ir bijis sliktāk

Atbilstoši Pasaules Bankas publiskotajiem datiem 2023. gadā Latvijā dzimušo bērnu skaits uz 1000 sievietēm vecumā no 20 līdz 39 gadiem – 67,7 jaundzimušie – bija tika nedaudz mazāks par vidējo rādītāju ES dalībvalstīs – 70,5 jaundzimušie uz 1000 sievietēm vecumā no 20 līdz 39 gadiem. Dzimstības samazināšanās ir kopējā problēma visās ES dalībvalstīs. Latvijā un abās pārējās Baltijas valstīs šī problēma pēdējā laikā izpaužas asāk, jo jaunu sieviešu proporcija pie mums ir mazāka nekā citur ES.

To, kāpēc Latvijā ievērojami samazinājies jaunu sieviešu skaits, nosaka galvenokārt divi cēloņi. Pirmkārt, pašlaik mēs izjūtam sekas ievērojamam dzimstības kritumam XX gadsimta deviņdesmitajos gados, otrkārt, XXI gadsimtā (it īpaši XXI gadsimta otrajā desmitgadē) ir notikusi masveidīga jaunu sieviešu aizbraukšana no Latvijas nereti uz turīgākajām Eiropas valstīm.

Vēl jāņem vērā, ka daudzās ES dalībvalstīs ir proporcionāli lielāks vecāka gadagājuma iedzīvotāju, īpaši sieviešu, īpatsvars pret kopējo iedzīvotāju skaitu nekā citur pasaulē, tāpēc dzimstības rādītāji Latvijā un kopumā ES ir zemāki nekā vidēji pasaulē.

Latvijā aptuveni 90% bērnu sievietēm piedzimst 20-39 gadu vecumā. Nedaudz mazāk par 10% no visiem mazuļiem piedzimst sievietēm vecumā līdz 20 gadiem. Savukārt pēc 40 gadu vecuma sievietēm Latvijā piedzimst 2–3% no visiem bērniem. Tātad no dzimstības līmeņa saglabāšanas viedokļa visnozīmīgākā grupa ir sievietes 20–39 gadu vecumā. Šīs vecuma grupas dati tiek apkopoti gandrīz visu valstu demogrāfiskajā statistikā, tāpēc ir ļoti praktiski tos izmantot, lai gan šajā vecuma grupā neietilpst pilnīgi visas fertilā vecuma sievietes. Jebkurā gadījumā sievietēm vecumā no 20 līdz 39 gadiem ir jālaiž pasaulē aptuveni 90% no visiem bērniem.