Viedokļu sadursmei gan ir ilga, raiba vēsture, taču patlaban galvenie pārmetumi, ko nozares pārstāvji adresē LIAA, ir par to, ka situācija tūrismā tiekot attēlota pārāk optimistiski. Protams, atšķirīga datu interpretācija ir raksturīga ne tikai tūrismam. Dažādi viedokļi ir bijuši, piemēram, arī par to, kā interpretēt nodarbinātību un algas raksturojošos datus. Turklāt daudziem iedzīvotājiem tas, vai tūristu skaits ir sasniedzis 2019. gada līmeni, vispār neinteresē. Viņi spriež pēc tā – sastop vai nesastop ārvalstu ceļotājus savas dzīvesvietas tuvumā.
Jautājums te ir plašāks – vai Latvijā valstiskā līmenī tūrisms tiek uzskatīts par ekonomikai svarīgu nozari, un, ja tiek, tad kas tiek darīts, lai ārvalstu ceļotāji ierastos lielākā skaitā, uzturētos ilgāk, atgrieztos apmeklētājās vietās un rekomendētu ceļojumus uz mūsu valsti draugiem un radiem?
Šīs vasaras novērojumi Latvijas dienvidaustrumos liecina, ka pierobežas novadi var lepoties ar sakoptu vidi, atjaunotu vēsturisko arhitektūru, interesantiem muzejiem, pievilcīgu kultūras piedāvājumu un spilgtu vietējo kolorītu. Turklāt ir redzams, ka mūsdienīgas idejas īsteno un naudu iegulda gan privātais, gan publiskais sektors. Tā, piemēram, muzejā, kas atrodas mazā ciemā netālu no Daugavpils, pieejami digitālie risinājumi un audiālie vēstījumi vairākās valodās. Cits muzejs Krāslavas tuvumā var lepoties ar inovatīvu iekārtojumu un filozofisku koncepciju.
Te jāpiebilst, ka tieši Latvijas pilsētu un reģionu kultūras piedāvājumu atzinīgi vērtē arī diasporas latvieši, nereti atzīstot, ka viņu mītnes zemēs kultūras dzīve, it īpaši reģionos, ir daudz vārgāka.
Taču var piekrist tūrisma organizācijām, ka pietrūkst tādu Latvijas popularizēšanas kampaņu, kurās tiktu uzsvērta tieši mūsu valsts kultūras kvalitāte. Tāpat arī pietrūkst kampaņu, kurās būtu akcentēts, kas tad ir tas unikālais, tikai Latvijā ieraugāmais. Tieši prasmē popularizēt savas stiprās puses mūsu valsts atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, un tas manāms ne tikai tūrismā, bet arī citās jomās.
Savukārt par ģeopolitiskās situācijas radītajiem riskiem Baltijā vajag runāt godīgi – tos nenoliedzot, bet arī nepārspīlējot. Šajā vasarā, ja salīdzina ar situāciju XXI gadsimta otrajā desmitgadē, Latvijas austrumu robežas tuvumā ir plašāki ierobežojumi, pamanāmāki kontroles pasākumi un kopumā jūtama lielāka spriedze. Taču uz daudzu citu valstu fona pie mums ir salīdzinoši mierīgi.