Aģentūra LETA, atsaucoties uz PMLP, informē – tiek pieļauts, ka šo 483 cilvēku vidū ir tādi, kuri vairs neatrodas Latvijā, un arī tādi, kuri tomēr iesniegs pieteikumu uzturēšanās atļaujai.
Jāatceras, ka par Imigrācijas likuma grozījumiem, kas saistīti ar minēto situāciju, bija asas politiskās diskusijas un virmoja sakāpinātas emocijas. Turklāt netrūka pretēju galējību gan attēlojot Krievijas pilsoņus negatīvā gaismā, gan pasludinot viņus par ģeopolitisko apstākļu upuriem.
Galu galā izrādās, ka šis ir kārtējais gadījums, kad politiķu centieni demonstrēt elektorātam savu darbīgumu un arī niknie, sabiedrību šķeļošie strīdi bijuši pārspīlēti. PMLP dati skaidri parāda, ka nepieciešamība Latviju atstāt varētu būt nelielam skaitam cilvēku un runāt par jebkādu ekonomisko ietekmi absolūti nav pamata.
Raugoties plašāk, ir skaidrs, ka temats par trešo valstu (t. i., to valstu, kuras nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis) pilsoņiem Latvijā aktualitāti nezaudēs.
Rīgā temats par ieceļotājiem, un konkrēti par nelegālajiem migrantiem, tiek apspriests bieži. LETA nesen ziņoja, ka Rīgas Pašvaldības policija šogad aizturējusi 22 nelegālos migrantus. Šāds skaits nu nekādi nav uzskatāms par milzīgu un liek domāt, ka vai nu nelegālo migrantu klātesamība galvaspilsētā tiek pārspīlēta, vai arī viņi ir nemanāmi. Jāatgādina, ka Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks ir aicinājis rīdziniekus, kuriem ir informācija par nelegālo migrantu pulcēšanas vietām, ziņot par tām Rīgas Pašvaldības policijai.
Te ir būtiski atgādināt, ka ikvienai valstij ir tiesības izstrādāt savu imigrācijas stratēģiju un to mainīt atbilstoši ģeopolitiskajai situācijai un ir arī tiesības izvirzīt šai stratēģijai atbilstošas prasības ieceļotājiem, kuri konkrētajā valstī vēlas uzturēties. Tāpat arī ikvienas pašvaldības vadībai un likumsargiem ir gan tiesības, gan pienākums gādāt par drošību. Tāda situācija, kad katrs, kurš vēlas, var ierasties un uzturēties Latvijā vai citā valstī bez formalitāšu nokārtošanas, nav pieļaujama.
Taču ir svarīgi arī neaizmirst, ka trešo valstu iedzīvotāju virzība uz ES dalībvalstīm ir sarežģīts, sazarots process ar daudzveidīgu ietekmi. Ja vērtē Rietumeiropas un Ziemeļvalstu pieredzi, tad var atrast gan migrācijas nestus ieguvumus, gan riskus. Gluži tāpat arī Baltijai jārēķinās gan ar ieguvumiem, gan ar riskiem.