Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +14 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta
Jautājums, kā dēvēt līdz 1,5 miljonu cilvēku nežēlīgu noslepkavošanu, ir kļuvis par maiņas monētu, risinot domstarpības

Armēņu genocīds un cinisma tirgus

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džo Baidens 24. aprīļa paziņojumā par Pirmā pasaules kara laikā Osmaņu impērijā notikušajām armēņu masu slepkavībām, kas sākās 1915. gada 24. aprīlī un atbilstīgi armēņu vēsturnieku aplēsēm noveda pie pusotra miljona cilvēku nogalināšanas, nodēvēja armēņu slaktiņus par genocīdu. Šāds paziņojums nacionālajā sēru dienā nenoliedzami bija ļoti nozīmīgs miljoniem armēņu visā pasaulē, lai gan pastāv pamatotas aizdomas, ka vērtējums saistīts ne tik daudz ar vēlmi atjaunot vēsturisko taisnīgumu, cik ar aktuālo ģeopolitisko situāciju un pirmām kārtām jau ASV un Turcijas attiecībām.

Mūsdienu Turcija, Osmaņu impērijas mantiniece, kategoriski atsakās atzīt armēņu slaktiņus un deportācijas par genocīdu, noliedz, ka izrēķināšanās ar armēņiem bijusi Osmaņu impērijas oficiālā politika, kā arī uzskata Armēnijas minēto bojāgājušo skaitu par vairākkārt pārspīlētu, bet Pirmā pasaules kara laika cīņu ar Krievijas impēriju bojā gājušo turku skaitu – par nenovērtētu. Atbilstīga šai nostājai tradicionāli ir arī Ankaras diplomātiskā un cita veida reakcija – tiek darīts viss iespējamais, lai šādu atzinumu būtu iespējami mazāk, bet, ja no tiem neizdodas izvairīties, visbiežāk (bet ne vienmēr) seko strauja attiecību pasliktināšanās ar genocīdu atzinušajām valstīm.

Vienlaikus armēņu genocīda jautājums ir arī būtiska svira, kuru tiek mēģināts izmantot Turcijas politikas ietekmēšanai, un šajā gadījumā šis fakts acīm redzami ir primārais.

Prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vadībā Turcija jau ilgāku laiku īsteno lielā mērā neatkarīgu ārpolitiku, tostarp aizvien atklātāk sākot pārorientēties no rietumvalstīm uz sadarbību ar Eirāzijas lielvarām Ķīnu un Krieviju. ASV mēģinājumi atgriezt Ankaru savā orbītā ar panākumiem līdz šim nav vainagojušies, kamdēļ tiek mēģināts iedarbināt aizvien smagāku artilēriju, pie kuras pieskaitāms arī paziņojums, ka armēņu slaktiņi uzskatāmi par genocīdu.

Gadījumā, ja šis solis nenovedīs pie izmaiņām Turcijas politikā, ir iespējama jau atzinuma oficiāla noformēšana ar virkni tālejošu seku, ieskaitot dažādas sankcijas. Tomēr, tā kā šāds solis daudz ticamāk var novest nevis pie izvirzīto mērķu sasniegšanas, bet gan neatgriezeniskas ASV un Turcijas attiecību sabojāšanas, ieskaitot it kā grūti iedomājamo, taču teorētiski tomēr iespējamo Ankaras aiziešanu no NATO, šāds lēmums vismaz pārskatāmā nākotnē diezin vai tiks pieņemts.

Reālpolitika neļauj ASV riskēt ar Turcijas pilnīgu pāriešanu ģeopolitisko pretinieku nometnē.

Taču šāda domu un notikumu gaita ir kā minimums ētiski biedējoša. Ja raugās pēc būtības, tad jautājums par to, kā dēvējama pirms vairāk nekā simts gadiem notikusi līdz 1,5 miljonu cilvēku nežēlīga noslepkavošana, ir kļuvis par maiņas monētu, risinot domstarpības par bruņojumu iepirkumiem, gāzes piegādēm, ietekmes zonām u. c. Un savdabīgi, ka arī Latvijā netrūkst politiķu, kas uzskata par nepieciešamu piedalīties šajā cinisma tirgū. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vairākums grib palikt

Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē