Turklāt Brazīlija ir viena no tām valstīm, kuru Trampam un viņa atbalstītājiem nav iespējams apsūdzēt dzīvošanā uz ASV rēķina. Savstarpējās tirdzniecības bilance ir par labu ASV (2024. gadā +28,6 miljardi dolāru, skaitot kopā preces un pakalpojumus), tāpat krietns skaits ASV kompāniju Brazīlijā ir ieguvušas tiesības uz dažāda veida koncesijām.
Cits jautājums, ka ASV kopš 2010. gada ir zaudējušas Brazīlijas lielākās tirdzniecības partneres statusu. Pārliecinoši vadošā šajā ziņā (apgrozījums apmēram divas reizes pārsniedz apgrozījumu ar ASV) ir Ķīna, bet 8. un 9. vietā sarakstā atrodas Krievija un Indija. Piedevām minētais trio priekšroku dod darījumiem nevis ASV dolāros, bet gan nacionālajās valūtās (biežāk, protams, juaņās), kas vienlaikus nozīmē arī ASV dolāram alternatīvas starptautisko norēķinu sistēmas attīstīšanu BRICS ietvaros.
Ar visu minēto (un faktu, ka tas notiek Dienvidamerikā, kuru Vašingtonā ir pieņemts uzskatīt par ASV iekšpagalmu) tad arī acīmredzami tiek saprasti Brazīlijas radītie «ārkārtējie draudi ASV nacionālajai drošībai, ārpolitikai un ekonomikai». Kāds ir oficiālais pamatojums jaunu tarifu (jeb faktiski – sankciju) noteikšanai? Brazīlijas centieni nosēdēt vienlaikus uz diviem krēsliem vērā ņemti vairs netiek.
Atsevišķi jāpiebilst, ka sākotnēji ar ievedmuitu ievērojamu palielināšanu Brazīlijai tika draudēts raganu medību dēļ, kas it kā izvērstas pret eksprezidentu Žairu Bolsonaru – pārliecinātu Trampa ideju piekritēju, kurš turklāt tiek dēvēts arī par ASV prezidenta personisku draugu. Pret Bolsonaru, jāatgādina, Brazīlijā notiek izmeklēšana par viņa iespējamo iesaisti masu protestos un valsts apvērsuma plānošanā pēc Bolsonaru iepriekš paredzamā zaudējuma sociālistam Lulam da Silvam valsts prezidenta vēlēšanās.
Vienlaikus, lai kādi arī nebūtu jaunu farifu noteikšanas faktiskie iemesli, Brazīlija ir stingri apņēmusies nepiekāpties. Tā vietā, lai sāktu sarunas, Lula da Silva ir paziņojis par gaidāmiem atbildes pasākumiem (tostarp ASV kompānijām piešķirto koncesiju pārskatīšanu), kā arī par sadarbības ar BRICS valstīm divkāršošanu. Tas vismaz pagaidām ir rezultāts, pilnībā pretējs tam, uz kādu cer Tramps un viņa administrācija.