Jau kārtējo reizi atklājies, ka šis tēls slīd divās radikāli pretējās galējībās. Viena no tām ir valsts pārvaldes pārspīlētā idealizēšana, cenšoties sabiedrībai iestāstīt, ka ierēdņi un citi darbinieki par niecīgu samaksu ar milzīgu intensitāti pūlas Latvijas labā un ka viņi, upurējoties uz nācijas labklājības altāra, nepāriet uz privāto sektoru. Tiek arī radīts mīts, ka tad, ja valsts pārvaldes darbinieku skaits tiks samazināts vai atalgojuma kāpums ierobežots, Latvijā notikšot vispārēja lejupslīde.
Var vien brīnīties, ka šādu pārspīlētu valsts pārvaldes idealizēšanu tiražē pat it kā erudīti eksperti. Turklāt apgalvojums par niecīgo atalgojumu publiskajā sektorā nav īsti precīzs. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka šāgada otrajā ceturksnī privātajā sektorā vidējā darba samaksa bija 1781 eiro bruto, savukārt sabiedriskajā sektorā tā bija par 105 eiro augstāka – 1886 eiro bruto. Jāatceras arī tādi gadījumi, kad skandālos iekūlušās, projektus izgāzušas un pat konfliktā ar likumu nonākušas ļoti augstu atalgotas amatpersonas. To visu ņemot vērā, nevajadzētu censties sabiedrībai iestāstīt, ka milzīga, dāsni barota pārvalde garantē veiksmīgu valsts attīstību
Tikpat pārspīlēts ir arī galēji negatīvais valsts pārvaldes tēls, kuru simbolizē nostāsti par kādas iestādes darbinieci, kura savā kabinetā esot adījusi, un tādiem birokrātiem, kuri darbavietā gadiem ilgi laiku pavadījuši, tērzējot pie kafijas automāta. Saprotams, ka patiesība ir pa vidu starp «nesavtīgo censoni» un «liekēdi birokrātu». Itin visās jomās darbojas cilvēki ar atšķirīgu erudīciju, darba kultūru un motivāciju. Taču valsts vispār bez pārvaldes iestādēm iztikt nevar. Turklāt nesenā ASV pieredze rāda, ka tad, ja ambicioziem uzņēmējiem uztic publiskā sektora reformēšanu, neiztiek bez kļūdām, jo tiek izjauktas tādas struktūras, kas nodrošina sabiedrībai ikdienā nepieciešamus procesus. Vienlaikus tomēr Latvijā vajadzētu precīzāk definēt valsts pārvaldes snieguma izvērtēšanu. Privātajā sektorā ir vienkāršāk. Ja uzņēmumam ir stabils vai augošs apgrozījums, tad skaidrs, ka šī uzņēmuma produkcijai ir sava niša tirgū un savs pircēju loks. Ja preces vai pakalpojumus gandrīz neviens nepērk, tad kādā aspektā (piedāvājuma kvalitātē, pārdošanas metodēs, cenu politikā vai citā) ir nepilnības.
Valsts pārvaldi ciparos novērtēt nevar, tomēr atskaites sistēma ir vajadzīga arī tāpēc, lai nebūtu pārspīlētas cildināšanas vai noniecināšanas.