Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis
Liela daļa politiķu nespēj uztvert nacionālo informatīvo telpu kā vienotu veselumu

Domās ārpus Latvijas

Manuprāt, nepietiekama uzmanība sabiedrībā, tostarp medijos, tika veltīta Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektora Andra Ķēniņa šajās dienās paustajam, ka bīstami strauji samazinās Latvijas informatīvā telpa, lai gan šī tēma vistiešākajā veidā saistīta ar Latvijas, kāda tā ir tagad vai kādu to arī turpmāk vēlētos redzēt vairākums latviešu, pastāvēšanu. Rakstu nepārstāstīšu, iesaku katram izlasīt, tas atrodams Diena.lv. Taču tēmai gribētos pieskarties, aktualizējot dažas tendences.

Kabeļtelevīzijās jau sen dominē krievu valoda un lielajā kaimiņvalstī radīts saturs, kas nes ne tos demokrātiskākos vēstījumus. Kompānijas, kas nodarbojas ar šī satura tiražēšanu, labi nopelna, attiecīgi – labi maksā nodokļus, līdz ar to politiķi, kuriem rūp vien budžets, klusē un neko mainīt negrasās. Internetā dominē saturs, kas ir angļu valodā, tur ir gan patiesas, gan maldu ziņas, gan pat izklaides saturā ieslēpta dažāda propaganda. Drukāto mediju vidē arī lielu lomu spēlē citur radīta satura tulkojumi, jo tas ir lētāk nekā šeit mazam mērogam radīt ko oriģinālu. Visizteiktāk to varam redzēt žurnālu segmentā, taču arī starp avīzēm, spriežot pēc auditorijas pētījumiem, konkurētspējīgākais ir izdevums, kas ir krievu valodā ar tikai daļēji šeit radītu saturu.

Bēdīgākais, ka valsts politika lielā mērā ir vērsta uz to, lai to visu laistu pašplūsmā pēc principa, ka tirgum viss jāsakārto. Pie kā tas var novest? Pie šī teksta sākumā paustā, ka vietējā informatīvā telpa sašaurinās.

Kāpēc politiķiem ir šāda attieksme? Te faktori ir vairāki.

Pirmkārt, tas, ko politiķi sagaida no medijiem, it īpaši no sabiedriskajiem, īsti nav tas, kā vispār jādarbojas brīvai un neatkarīgai žurnālistikai. Proti, politiķi sagaida, ka viņus vien slavēs, bet žurnālisti, redz, atļaujas arī kritizēt, turklāt vienus (kas tā vairāk ko šķību sastrādājuši) biežāk nekā citus. Līdz ar to var saprast arī daža laba sāpi un vēlmi sākt šķirot medijus vai izdevumus "pareizajos" un "nepareizajos".

Otrkārt, liela daļa politiķu nespēj uztvert nacionālo informatīvo telpu kā vienotu veselumu, ieskaitot gan privātos, gan sabiedriskos (nevis "valsts", kā arī tiek uzskatīts) medijus. Privātajiem, īpaši "nepareizajiem", viņuprāt, nekāds budžeta atbalsts nav dodams (te atkal stāsts par pārprasto brīvo tirgu), savukārt valsts dibināto pārstāvjiem, pirms lūgt atbalstu, daudzu budžeta dalītājuprāt, vajadzētu "prasties".

Rezultāts – tendence, ka cilvēki ne tikai aizbrauc no valsts fiziski, bet arī savas domāšanas, pasaules uztveres ziņā. Politiķus tas neuztrauc? Laikam nav aptvēruši, ka arī pašu ievēlēšana nākotnē šādi ir apdraudēta. 

Top komentāri

Krējums Saldais
K
Vienreiz jābeidz murgot par kaut kādiem nestkarīgiem mēdijiem. Nav tādu un būt nevar. Principā. Tas ir tas pats, kā apgalvot, ka privatizēts 2 istabu dzīvoklis 602 sērijā arī ir neatkarīgs. Elektrību, apkuri, gāzi arī pats ražo? Atkritumus nav jāizved? Utt.
Vecsčekists
V
Visi viedokļi ved uz vienu secinājumu - kā tagad derētu "dzelzs priekškars"... !
Nacionaļnijs
N
Viltība, nelietība, meli un tamlīdzīgi paņēmieni nepalīdzēs ne Latvijas, ne tās informatīvās telpas paglābšanai. Medijpratība - problēmas risināšanas atslēga.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē