No vienas puses, tas ir loģiski, jo veselības aprūpe allaž bijusi un joprojām ir katras ES dalībvalsts pašas pārziņā, tāpat arī Covid-19 izplatība dažādās valstīs un pat tādās daudzējādā ziņā radniecīgās ziemeļzemēs kā Dānija un Zviedrija ir atšķirīga. (Te jāpiebilst, ka tieši Zviedrijā fiksētie augstie Covid-19 izplatības rādītāji rada nopietnu izaicinājumu Dānijai un citām kaimiņvalstīm, lemjot par robežas ar Zviedriju atvēršanu vai neatvēršanu, un Latvijas kontekstā aktuāls jautājums ir par to, kas šovasar sagaida pasažieru pārvadājumus maršrutā Rīga–Stokholma.) Turklāt, protams, pēc būtības dalība ES nenozīmē to, ka visām dalībvalstīm, tā sakot, būtu jādejo viena un tā pati deja.
Tomēr, no otras puses, šobrīd ir skaidri redzams – martā izskanējušie ES līmeņa politiķu solījumi, ka vairs netiks pieļauts tāds haoss, kāds marta pirmajā pusē un vidū bija vērojams saistībā ar ES dalībvalstu iekšējo robežu juceklīgo slēgšanu, un arī citi solījumi panākt, ka ES turpmāk būtu vienotāka, izrādījušies vien vārdi, jo patlaban ES dalībvalstu iekšējo robežu atvēršana, ieceļošanas nosacījumu vienkāršošana un situācija, ar kuriem jārēķinās ceļotājiem, ir tik atšķirīga un arī tik mainīga, ka jau sāk atgādināt par XX gadsimta deviņdesmito gadu principu "Ja brauc uz ārzemēm, tad rēķinies, ka saplānot neko nav iespējams, apstākļi var negaidīti mainīties un tiem vienkārši jāpielāgojas".
Jāuzsver, ka arī finansiālais atbalsts Covid-19 krīzes skartajām nozarēm, uzņēmumiem un tiem cilvēkiem, kuri palikuši bez iztikas līdzekļiem, dažādās ES dalībvalstīs tiek piešķirts pēc visai atšķirīgiem principiem. Protams, var teikt, ka to, ko saviem iedzīvotājiem var nodrošināt bagātā Vācija, trūcīgākās dalībvalstis vienkārši nevar atļauties, taču to, ka atšķirības tūrisma atbalstā pastāv pat starp Latviju, Lietuvu un Igauniju, ir atzinuši paši šīs nozares uzņēmēji.
Nenoliedzami Eiropas Parlamentā un citās ES līmeņa institūcijās strādā daudzi patiešām erudīti politiķi, bet vismaz pagaidām izskatās, ka ES līderiem ne īpaši veicas ar dalībvalstu saliedēšanu vienotai rīcībai Covid-19 krīzes pārvarēšanā. Katra dalībvalsts veic pati savu eksperimentu, par kuru atbildīga bija, ir un būs konkrētās valsts valdība.