2024. gadā mūsu dienvidu kaimiņzemē Seima vēlēšanās 70 deputātus ievēlēja pēc partiju sarakstiem, bet 71 – vienmandāta apgabalos. Kopumā Seimā tika ievēlēts 141 deputāts. Vienmandāta apgabalos pērn sacentās aptuveni 700 kandidātu. Jāatgādina arī tas, ka Valsts prezidentu Lietuvā ievēlē balsstiesīgie iedzīvotāji, nevis parlamenta deputāti, kā tas ir pie mums.
Var diezgan droši apgalvot, ka Lietuvas vēlēšanu sistēma gan tiem cilvēkiem, kuri vienmandāta apgabalos cīnās par iekļūšanu Seimā, gan tiem, kuri pretendē uz Valsts prezidenta amatu, liek priekšvēlēšanu laikā ieguldīt pamatīgus resursus – laiku, enerģiju, intelektuālo kapacitāti un finanses. Ir jāstiprina sava popularitāte, jātiekas ar vēlētājiem, jāpārliecina par savām idejām, vienvārdsakot, ir jāstrādā.
Līdz ar to, protams, ir mazāks risks, ka deputātu rindās nonāk cilvēki, kuriem darbošanās politikā neinteresē, vai uz Valsts prezidenta amatu pretendē personas, kuras iedomājas, ka pietiek vien šo amatu gribēt un tas pats iekritīs rokās.
Iespējams, ja Latvija pārņemtu Lietuvas vēlēšanu sistēmu, tas politikai piesaistītu vairāk tādu cilvēku, kuri ir gatavi paši strādāt pie savas nišas izcīnīšanas, piemēram, pirms vēlēšanām runājot ar vēlētājiem visā valstī un diasporas mītnes zemēs, un būtu mazāk tādu indivīdu, kuri paļaujas vien uz to, ka viņus amatos «ienesīs» kādas partijas augstie reitingi vai pašu milzīgās ambīcijas.
Taču viedoklis, ka Lietuvas ekonomikas jauda pārspēj ekonomikas jaudu Latvijā tādēļ, ka atšķiras vēlēšanu sistēmas nianses, vērtējams vien kā pieļāvums. Nacionāli konservatīvo uzskatu piekritēji varētu sacīt, ka Lietuvas veiksmes pamatā ir etniski un reliģiski viendabīga sabiedrība (lietuviešu īpatsvars pārsniedz 80%, un noteicošā konfesija ir katolicisms). Ekonomisti varētu Lietuvas veiksmi skaidrot ar to, ka mūsu dienvidu kaimiņzemē ir lielāks iekšējais tirgus nekā pie mums. Nāciju mentalitātes pētnieki uzsvērtu to, ka Baltijas valstīs tieši lietuviešiem visizteiktāk izpaužas uzņēmēja gēns.
Tomēr tas, ka Lietuvā šoruden vēršas plašumā kultūras nozares protesti pret kultūras ministra amata piešķiršanu pretrunīgi vērtētajai partijai Nemunas rītausma, spilgti apliecina to, ka arī mūsu kaimiņvalstī politisku ķildu netrūkst.