Referendums tika rīkots pēc Ekvadoras labējā prezidenta Daniela Noboas iniciatīvas, un tā laikā iedzīvotājiem bija jāsniedz atbildes uz četriem jautājumiem, divi galvenie no kuriem bija: vai jūs piekrītat Konstitucionālās asamblejas sasaukšanai un jaunas Konstitūcijas izstrādei (ar tās sekojošu apstiprināšanu referendumā); vai jūs piekrītat ārvalstu militāro bāzu izvietošanai valstī? Divi citi jautājumi bija par finansējuma atcelšanu politiskajām partijām un parlamenta deputātu skaita samazināšanu.
Turklāt, lai arī aptaujās tika paredzēts atbalsts visam rosinātajam un balsot «par» aktīvi aicināja prezidents Noboa (kura popularitāte ir apmēram ap 50%), vēlētāji visas izmaiņas noraidīja. Tostarp pret kārtējo Konstitūcijas mainīšanu (ar ko Ekvadorā nodarbojas katra jauna vara un kas valstī ir piedzīvota ap diviem desmitiem reižu) nobalsoja 61,6%, bet pret ārvalstu (lasiet – ASV) armijas bāzēm – 60,6% ekvadoriešu.
Šāds iznākums ar gavilēm tika uztverts vietējo kreiso jeb tā dēvēto koreistu (pēc valsts eksprezidenta Rafela Koreas vārda) nometnē kā liecība par tautas neapmierinātību ar «bagātnieka un kompradora Noboas diktatūru» (prezidents ir valsts bagātākā cilvēka dēls un mantinieks, kā arī izteikti orientējas uz ASV) un kā iespēja drīzumā atgriezties pie varas. Prezidenta atbalstītāji tikmēr reaģēja, secinot, ka tauta «nezina savu laimi» un ka iniciatīvas jāīsteno ar citām, «izlēmīgākām» metodēm.
Aizmirsts acīmredzami tiek tas, ka Noboa par prezidentu daudziem negaidīti kļuva nevis tādēļ, ka vēlētājiem simpatizētu viņa programma, bet gan dēļ noguruma no kreisajiem – korupcijas, sociālajiem eksperimentiem un savstarpējo attiecību skaidrošanas. Klasiskie labējie tikmēr uzticību Ekvadorā ir zaudējuši jau sen, kamdēļ tika nobalsots par nosacīti trešo kandidātu, kura mēģinājums aiziet pa ierastām sliedēm pašsaprotami netiek atbalstīts.
Līdzīga situācija ir daudzviet Latīņamerikā, un šā iemesla dēļ Ekvadoras referendums piesaistīja plašu uzmanību reģionā. Tajā skaitā kā paraugs, kuram mēģināt sekot. Tagad savukārt ar ne mazāku interesi tiks sekots Noboas un viņa atbalstītāju tālākajai rīcībai, par kuru tikai retais šaubās, ka tā sastāvēs jau no citāda veida mēģinājumiem pārņemt kontroli pār valsti.