Johannesburgas samitā pat neklātienē nepiedalījās ASV, Ķīnas un Krievijas līderi (ASV pat nenosūtīja uz samitu oficiālu delegāciju), savukārt darba kārtību aizēnoja daļas dalībnieku diskusijas par Ukrainu, kamdēļ, piemēram, Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka klubs var zaudēt savu pastāvēšanas jēgu, jo nespēj atbildēt uz mūsdienu izaicinājumiem.
G20, jāatgādina, tika izveidots kā platforma pasaules lielāko valstu ekonomiskās politikas koordinēšanai un veiksmīgi tika galā ar saviem uzdevumiem 2009.–2010. gadā, sniedzot lielu ieguldījumu ekonomiskās krīzes seku mazināšanā. Tomēr tas viss notika vienotas globālās ekonomikas laikā. Pēc tam, kad pasaulē sāka vērsties plašumā ģeopolitiskie konflikti, ekonomika sāka fragmentēties, kā arī iestājās sankciju un tirdzniecības karu ēra, šajā ziņā kaut ko koordinēt bieži vien ir kļuvis neiespējami, bet runas par šādu koordināciju izklausās atklāti bezjēdzīgas.
Vēl viens būtisks faktors – galveno lomu G20 ir sākušas spēlēt nerietumu valstis, kuras jau četrus gadus pēc kārtas ir pildījušas kluba prezidējošo valstu pienākumus, nosakot arī tā darba kārtības prioritātes, par kurām ir kļuvuši šīm valstīm aktuāli jautājumi un pirmkārt jau attīstības problēmas. Samits Dienvidāfrikā savā ziņā kļuva par šīs tendences kulmināciju – tā noslēguma deklarācija ir veltīta gandrīz tikai ilgtspējīgas attīstības jautājumiem un lielā mērā līdzinās pēdējai galvenā nerietumu valstu kluba BRICS līderu sanāksmes noslēguma deklarācijai.
Šāda fokusa maiņa tikmēr acīmredzami neraisa sajūsmu rietumvalstīs. Gan tādēļ, ka tās vairāk nediktē kluba darba kārtību, gan tādēļ, ka tieši no Rietumiem tiek prasīts finansēt minēto attīstību. Ar ilgtspējīgu attīstību ir sasaistītas arī citas nerietumu valstu prasības – globālās finanšu arhitektūras un nodokļu sistēmas reformēšana, atkarības mazināšana no ASV dolāra, pāreja uz atklāto kodu mākslīgā intelekta attīstībā u. c, kas ir lietas, par kurām runāt (un kuras mainīt) Rietumos nevēlas, taču kuras ignorēt nav iespējams.
Kāds liktenis uz šāda fona gaida G20, paliek neskaidrs, tostarp arī tādēļ, ka nākamais šāda samita uzņēmējs būs ASV prezidents Donalds Tramps. Iespējams, ka G20 gaida neslavens gals, taču tikpat labi ir iespējams, ka platforma iegūst jaunu jēgu kā galvenā Rietumu un nerietumu tikšanās vieta un diskusiju klubs.