Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Ielūkojieties Satversmē!

Laiks, kad pastāvēja tikai vienīgais, pareizais viedoklis, ir beidzies, tagad ikvienam ir tiesības uz savu viedokli. Šādu frāzi savā izglītošanās gaitā visai bieži dzirdēja paaudze, kas skolojās XX gadsimta deviņdesmitajos gados un XXI gadsimta sākumā. It īpaši atjaunotās neatkarības pirmajā desmitgadē tika akcentēta intelektuālā brīvība, ko garantē arī Satversmes 100. pants: ''Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.''

To ņemot vērā, pārdomas raisa šovasar vērojamās diskusijas par literāro darbu un citu kultūras izpausmju izvērtēšanu, kas Latvijā savu spilgtāko izpausmi ieguvušas asajos strīdos par un ap Rūdolfa Blaumaņa lugu Skroderdienas Silmačos, kuru vismaz vienreiz ir redzējuši daudzi mūsu valsts iedzīvotāji. Diemžēl šajos strīdos pavīd arī bīstami aspekti.

Latvijas sabiedrība ir neliela, un daudziem cilvēkiem paziņu, draugu vai radu lokā ir kāds mūsdienu literāts, un līdz ar to nav šaubu, ka literāti ir tādi paši cilvēki kā citu jomu pārstāvji. Arī literātiem var būt diskutabli uzskati par politiku, ekonomiku, kultūru, izglītību, veselības aprūpi un citām tēmām. Turklāt šie diskutablie uzskati var atspoguļoties konkrētā autora daiļradē. Latviešu (un, protams, arī citu tautu) literatūrā netrūkst pat tādu piemēru, kad autora uzskati ir visai radikāli un darba sižets ir viena vienīga ''labo cīņa pret sliktajiem''. 

Nenoliedzami, literārais darbs ir jāciena kā autora personības un talanta apliecinājums, taču literārais darbs arī nav jāpaceļ uz pjedestāla kā neaizskarams svētums, par kuru vispār nedrīkst diskutēt.

Diskutēt ne tikai drīkst, bet pat vajag. Turklāt tādas tiesības paredz arī Satversmē definētā vārda brīvība. Taču bīstamība parādās tad, ja šajās diskusijās kāds pretendē uz ''vienīgo pareizo viedokli'' un uzskata, ka lasītāji (vai izrādes skatītāji) bez šī «pareizā» viedokļa paudēja skaidrojuma nesapratīs, kā literāro darbu (izrādi, filmu u. c.) uztvert. Respektīvi, bīstama ir ne jau diskusija par tautā iemīļotu izrādi un citām kultūras vērtībām. Bīstama ir tendence uzskatīt, ka sabiedrība bez to cilvēku, kuri sevi uzskata par patiesības praviešiem, norādēm nespēs objektīvi paraudzīties, piemēram, uz XX gadsimta sākumā sarakstītu lugu. 

Nostāja – mēs visai sabiedrībai noteiksim, kā jāuztver šī luga (grāmata, filma) – vai kā svētums, par ko ir nepieļaujami vispār diskutēt, vai arī kā novecojusi pagātnes palieka, – ir solis uz Satversmes 100. pantā aizliegto cenzūru. Taču arī 2020. gadā ir svarīgi cienīt viedokļu dažādību.

Top komentāri

Irlielāmērāticams
I
ka bailīgie centieni ieviest cenzūru norāda uz to, ka valsti pārvalda indivīdi, kuri zemu novērtē tautas veselo saprātu.
kolhoza galvenais grāmatvedis
k
Satversmē ielūkojās tiesībsargs. Bet Saeima teica pohu..
Magdalena
M
Latvija ir totala cenzura, jo Latvija ir tadi idioti uzradusies, kuri grib noteikt ka kam runat latviesu valoda, aizliedzot latviesiem runat klasiskaja, literaraja valoda.....zidi, ciganu, negeri......uzspiezot citu valodu kulturu, ......ebreji, romi, afrikani......ir kauns, ka Latvijas valsti, pedejos 30 gados valsts vadiba, valsts augstakajos amatos nav kalpojis savai tautai un valstij izglitots, sapratigs, lidzsvarots, godpratigs cilveks....vieni salasnas, citu valstu pavelu iztaponas......
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē