Ja prezidents, to tiešos vārdos nepasakot, gribēja dot mājienu, ka premjeres ierosinājums tāds populisma mēģinājums vien ir, viņam, neapšaubāmi, ir taisnība. Bet ko citu jūs, prezidenta kungs, gaidījāt nedaudz vairāk nekā gadu pirms Saeimas vēlēšanām no ne sevišķi populāras valdības, kurai tūlīt saviem vēlētājiem būs jāpamato, kādēļ tēriņi būs jāgriež tur, šur, bet ne pašu ienākumos? Tas – labākajā gadījumā, jo sliktākajā – kāpēc tiks celti nodokļi, piemēram, PVN, kas sadārdzinās ikviena pilsoņa ikdienas pamatmaksājumus? Tā ka piesprādzējieties – šis ir tikai attāls pērkons no pagaidām skaidrām debesīm.
Turklāt premjere nemaz arī necentās slēpt, ka viņas priekšlikumi par amatpersonu atalgojuma iesaldēšanu ir tikai tāds politisks žests, lai nodemonstrētu, ka laikā, kad tiek pārskatīti valsts izdevumi, lēmēji un augstos amatos esošie daudztūkstošu algu saņēmēji sāk ar sevi. Vai tas bija naivs un vāji sagatavots gājiens, kad politiskajā vidē tiek runāts par ļoti sāpīgiem soļiem, no kuriem valdībai diez vai izdosies izvairīties? Neapšaubāmi. Otrs variants – ka premjere pagaidām ne tikai publiski noliedz, bet pati sev neatzīst, ka ar simboliskiem žestiem šoreiz neiztiks – ir daudz biedējošāks.
Šis nav laiks, kad spēlēties ar terminiem un to, kur likt komatu teikumā "iesaldēt nevar samazināt". Tādā ziņā prezidents, pirmais pasakot (patiesībā jau tikai atkārtojot sašutušā soctīklu kora skandēto), ka ne ar kādu valsts budžeta finansējuma iesaldēšanu partijām nepietiks un ka būs tas, kaut par nelieliem saprātīgiem procentiem, jāsamazina, ir pussolīti tuvāk realitātei nekā valdošā koalīcija. Bet pussolīti tuvāk šajā gadījumā nenozīmē būt saķerē ar realitāti.
Skaidrs, ka parādīt "cui!" partiju tēriņu virzienā prezidentam ir vieglāk un izdevīgāk nekā paziņot, ka ar amatpersonu algu iesaldēšanu, tās nesamazinot, gan cauri netiksim. Bet jūs nekautrējieties, prezidenta kungs, soliet saviem pavalstniekiem vēl plašāku un tēvišķīgāku politiskās solidaritātes žestu nekā premjere, pieprasiet arī valsts amatpersonu algu, tostarp savējās, samazināšanu – kaut simbolisku, kaut par saprātīgiem procentiem! Mēs tādu populismu sapratīsim un nenosodīsim. Bet, ja nopietni, šis nav laiks, kad amatpersonām izdevīgāk pozicionēties citai pret citu, bet laiks, kad koleģiāli palīdzēt ātrāk sazemēties ar realitāti.