Latvijas Bankas eksperti salīdzinājuši pārtikas cenas Baltijas mazumtirdzniecības tīklos un secinājuši, ka lētāko produktu segmentā mūsu valstī cenas ir visaugstākās, runājot Latvijas Radio, šovasar paziņoja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. (Par to vēstīja arī LETA un citi mediji.)
Latvijas Bankas pētījumu gan kritizēja uzņēmuma Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais: "Ik pa laikam publisko telpu satricina Latvijas Bankas ekspertu apkopotās pārtikas cenu atšķirības Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielveikalos. Skrupulozi analizējot cenas internetveikalu lapās, acīmredzot nav atlicis laika iedziļināties mazumtirdzniecības darbības pamatos."
Te gan jāatgādina, ka ikvienam – ekonomistam, žurnālistam, pierobežas iedzīvotājam, tūristam – ir tiesības salīdzināt cenas dažādās valstīs. Tieši tāpat, kā tiek salīdzinātas pārtikas cenas, var salīdzināt arī cenas citos segmentos – no grāmatām līdz degvielai. Pircēji par precēm un pakalpojumiem tērē savu naudu, un izdevumu racionāla izvērtēšana ir finanšu pratības pamats.
Cits jautājums ir, ko iesākt ar informāciju, ka Latvijā kāds pārtikas produkts maksā dārgāk nekā Baltijas kaimiņvalstīs?
Pierobežas iedzīvotāji pragmatiski teiktu, ka jādodas iepirkties uz Lietuvu vai Igauniju. Tā ir ierasta prakse. Ne tikai latvieši iepērkas kaimiņvalstīs, bet arī igauņi brauc uz Vidzemes veikaliem. Līdzīgi ir arī citur pasaulē, piemēram, Eiropas Parlamenta mītnē Strasbūrā (Francijā) ir dzirdēts par braucieniem pāri robežai uz Vāciju.
Vai cenu salīdzināšanas rezultātā iegūtos datus var izmantot sabiedrības labklājības stiprināšanai?
Brīvā tirgus apstākļos cenu regulēšana netiek atzīta par vēlamo metodi. Politiķiem gan ir iespēja mainīt nodokļu likmes. Diemžēl pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pazemināšanu degradējuši daži jomu lobētāji, kuri cenšas iestāstīt sabiedrībai, ka jāpazemina PVN un tad gan šīs jomas attīstīsies, bet ignorē to, ka problēma varbūt ir biznesa nepilnībās.
Turklāt "PVN pazemināšana pārtikai nav efektīvs ierocis cīņā par nabadzīgo iedzīvotāju labklājību. Pazeminot PVN no 21% uz 5%, lētāko rīsu 800 gramu paciņa Latvijā 1,19 eiro vietā maksātu 1,03 eiro, kas joprojām ir būtiski dārgāk nekā 0,39 eiro Igaunijā," mikroblogošanas vietnē X skaidro Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Kopumā jāatceras, ka izvēle ir pircēju rokās – vienkārši nepērkot tās preces, kuru cenas šķiet neadekvāti augstas.