Situācija, protams, nav unikāla un Izraēlas un Irānas savstarpēji naidīgo attiecību dēļ regulāri atkārtojas. Katrā reizē kareivīgus paziņojumus pavada arī piebildes, ka abas valstis atrodas tuvāk militāram konfliktam nekā jebkad agrāk, tomēr attiecību saasinājumi sliktākajā gadījumā tradicionāli noslēdzas ar demonstratīvām akcijām, kas ļauj visiem uzskatīt sevi par uzvarētājiem.
Arī šoreiz plaši izplatīts ir viedoklis, ka militāras akcijas, ja arī tiks īstenotas, notiks tikai ierobežotā apmērā, bet informācija par Izraēlas gatavību militārai operācijai, kā arī kareivīgie izteikumi no Teherānas puses ir tikai sava veida gatavošanās kārtējām sarunām starp ASV un Irānu par tās kodolprogrammu. ASV prezidents Donalds Tramps pieprasa pilnīgu tās apturēšanu, bet to darīt Teherāna, protams, atsakās. Vēstījumi par Izraēlas gatavību militārai operācijai šāda fona dēļ tiek uztverti galvenokārt kā mēģinājums ietekmēt Irānu un atgādināt tai, ka Izraēla ir vairāk par jebkuru citu ieinteresēta sava galvenā, būtībā eksistenciālā ienaidnieka kodolprogrammas iznīcināšanā, tostarp jau iepriekš ir devusi triecienus pa Teherānas kodolobjektiem, un, ja vien starptautiskā situācija pavērs iespēju jauniem triecieniem, to īstenošanas pakāpe ir gana augsta.
Cits jautājums, ka tie paši plašsaziņas līdzekļi, kas šobrīd ziņo par Izraēlas "pilnīgu gatavību", vēl maija beigās, pēc tam kad Tramps bija piesolījis Irānas kodolobjektu pilnīgu iznīcināšanu, vēstīja par ASV reģionālo sabiedroto – Saūda Arābijas, Kataras, Bahreinas u. c. – satraukumu un iebildumiem pret spēka lietošanu. Irāna ir ne tikai reģiona militārā lielvara, bet arī šiītu islāma reliģiskais centrs un valsts ar lielu skaitu dažādu sabiedroto formējumu un kustību, kas nekavējoties tiks mobilizēti "svētajam karam" pat ne tik daudz pret Izraēlu, cik pret ASV un tās sabiedrotajiem reģionā.
Ņemot vērā iespaidīgos (pagaidām gan tikai perspektīvos) ekonomiskos līgumus starp ASV un Persijas līča arābu valstīm, ASV prezidents diezin vai vēlas riskēt, bet bez ASV atbalsta arī lielas Izraēlas aktivitātes nešķiet ticamas. Tomēr iespēju, ka kaut kas notiks ne tā, kā domāts, neviens nav atcēlis, kamdēļ arī ignorēt šādas ziņas nevajag.