Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Ko mums māca "koronavīrusa krīze"?

Pirmkārt, krīze tā īsti nemaz nav sākusies, pagaidām ir notikusi skatuves (lai gan atbilstošāk būtu teikt – palātas) iekārtošana, gaidot tās iestāšanos, bet tas, ar kādu sev neraksturīgu izlēmību valdība pēdējās dienās pieņēmusi ārkārtas lēmumus, kas drīzumā atsauksies ar ekonomiskām sekām, sākot jau ar nacionālās lidsabiedrības airBaltic likteni, nerada ne mazākās šaubas, ka krīze būs un būs liela. Vispirms epidemioloģiskā un veselības aprūpes sistēmas, pēc tam – ekonomiskā krīze.

Protams, vēlāk būs ļoti grūti pamatot, ka ārkārtas situācijas pasludināšana valstī un ierobežojumi, īpaši sestdien valdības nolemtais par starptautisko pasažieru pārvadājumu pārtraukšanu, ir vai nav bijuši novēloti. Vīrusa epidēmijas līknes dažādās valstīs rāda, ka no pirmajiem inficētajiem līdz to skaita lēcienam un nāves gadījumiem iedzīvotāju riska grupās paiet laiks. Mums saslimušo skaita lēciens vēl ir priekšā, uz ko norāda kaut vai masveida informācija par karantīnas nosacījumu pārkāpšanu un, iespējams, pārāk vēlu noteiktie ierobežojumi.

Viena no bezprecedenta krīzes mācībām jau tagad ir redzama tajā, ka līdz šim abstraktais, bet bieži piesauktais uzticības deficīts valsts varai ir kļuvis par pavisam taustāmu lielumu. Sabiedrības uzticēšanās ir tā, kas kritiski nepieciešama šīs krīzes vadībai un pārlaišanai. Pagaidām veselības ministrei Ilzei Viņķelei (A/P) it kā nebūtu jāsūdzas par atbalsta trūkumu, lai gan privātās domu apmaiņās un informācijā par visneticamākajām baumām, kas izplatās valsts reģionos (Latgalē pat runājot par nāves gadījumiem, kurus valdība slēpjot no sabiedrības), šis uzticēšanās deficīts ir redzams.

No veselības ministres gadu gadiem ierastā komunikācijas stila jau sen radies iespaids, ka sava ceļa spītīga iešana pat tad, ja blakus redzams loģiskāks vai nebūt ne nepareizāks ceļš, ir viņas modus operandi jeb ierastais darbības stils. Pagaidām mediji pret Viņķeles sniegumu ir ļoti maigi, kas ir saprotams visus skarošās krīzes priekšvakarā, kura mums visiem solidāri būs jāpārvar. Tādēļ tas, ka veselības ministrei ir "spalvas gaisā" pie jebkura mēģinājuma prasīt tā vai cita lēmuma pamatotību, īpaši, kad parādījās informācija, ka privātā laboratorija atklājusi koronavīrusu dažiem ceļotājiem, kurus valsts iestāde bija atraidījusi, ir nepamatota šī lielā uzticēšanās kredīta pašrocīga un pilnīgi lieka deldēšana.

Līdz galam nepamatota ir personu datu aizsardzības nolūkā ierobežotā informācija par ar koronavīrusu saslimušo izplatību pa novadiem un konkrētām pilsētām. Ja no citām Eiropas valstīm nav dzirdēts par neadekvātu reakciju vai linčošanu, tad kāpēc ko tādu sagaidīt no latviešiem. Jo vairāk un detalizētāka informācija tiks dota sabiedrībai, jo lielāka būs kopējā uzticēšanās šai informācijai un pieņemtajiem lēmumiem un mazāk aizdomu par informācijas slēpšanu, meliem vai nepietiekami pamatotiem, novēlotiem lēmumiem. Informācijas ierobežošana kādā vienā aspektā, kas sabiedrības vairākumam varbūt nemaz nav principiāli izšķiroša, var radīt neuzticēšanos informācijai kopumā par jebkādiem citiem būtiskiem krīzes aspektiem.

Top komentāri

Kika
K
Krize liecina, ka ir daudz bezatbildigu individu, kas, neskatototies uz valdibas un ărstu bridinajumiem nedoties ceļojumos jsu vismax pirms 3 nedēļăm, bezatbildigi vazăjas apkart pa pasauli. Ja paši stulbi, nevajadzetu vainot valdibu.
Pravietisnejaukais
P
Virsraksts ir pareizs! Patiesi, ko mums māca šī krīze? Vai šī krīze mums nemāca to, ka cilvēks ir mikrobs Dieva priekšā un cilvēka izmisīgie , smieklīgie centieni kontrolēt visu spilgti atklāj to, ka cilvēks NEKONTROLĒ NEKO?
ha, ha
h
Ne Zolitūde kretīniem ko iemācīja, ne Uhaņas sērga to izdarīs. Kā saka krievi - piedzēries izgulēsies, muļķis nekad.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

PVN likme mūsu vērtībām(7)

Brīdi, kad vērojami vairāku jomu, piemēram, ēdināšanas un tūristu mītņu, centieni panākt zemāku pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, aicinājumu jau no 1. jūlija piemērot 5% PNV likmi visām grā...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē