Quantcast
Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Mānīgie attīstības iespaidi

Esam pieraduši dzirdēt, ka kopš iepriekšējās finanšu krīzes mūsu ekonomika ir nokļuvusi uz daudz ilgtspējīgākas attīstības ceļa. Šos apgalvojumus diezin vai būtu vērts apšaubīt, jo progress ir manāms gan ievērojami sabalansētākā ārējā tirdzniecībā, gan mājsaimniecību aizdevumu un uzkrājumu attiecībā. Arī budžeta deficīta un valsts parāda ziņā mums nav iemesla kaunēties.

Tas varētu raisīt viedokli, ka krīzei esam gatavāki nekā daudzas citas Eiropas valstis, kuras nemaz nevar lepoties ar savu tautsaimniecības sabalansētības pieaugumu. Tomēr, ja palūkojamies uz aprīļa bezdarba datiem Eiropā, varam nonākt pie secinājuma, ka iedzīvotāju labklājība un ekonomikas ilgtspēja ne vienmēr iet roku rokā.

Lai arī visas valstis nav iesniegušas datus, piesardzīgi improvizējot, var nonākt arī pie secinājuma, ka mums ir trešais sliktākais bezdarba līmeņa rādītājs Eiropas Savienībā.

Saskaņā ar ES statistikas biroja Eurostat datiem Latvijā bezdarba līmenis aprīlī ir sasniedzis 9%. Publicētajos datos par mums sliktāks rādītājs ir vienīgi Spānijā, kur bezdarba līmenis gada ceturtajā mēnesī bijis 14,8%. Vēl sliktāk droši vien ir Grieķijā, par kuru dati nav zināmi, taču iepriekšējos mēnešos dzidro Egejas jūras viļņu apskalotajā valstī bezdarba līmenis atradās 16–17% līmenī.

Nebūtu liels pamats kreņķiem, ka esam tieši trešie no beigām, jo atsevišķas valstis, piemēram, Francija, Kipra un Lietuva, mums min uz papēžiem. Taču negatīvas asociācijas raisa fakts, ka, fiskāli pārcenšoties dažādu Eiropas normatīvu izpildē, esam aizmirsuši par iedzīvotāju. Minētais nenozīmē, ka ar pilnu sparu būtu jāveic dažādi neapdomīgi tēriņi, lai bezdarbu tagad mazinātu ar pēckrīzē nevienam nevajadzīgām lietām. Runa ir par makroekonomikas datu un reālās iedzīvotāju labklājības sabalansēšanu. Darījumu presē ir daudz runāts par Itālijas lēno ekonomisko izaugsmi, ievērojamo parādu kalnu, kas, rēķinot procentuālā izteiksmē pret valsts tautsaimniecības apjomu, ir apmēram četras reizes augstāks nekā Latvijā.

Tomēr laikā, kamēr Itālija kādu laiku bija Covid-19 visvairāk plosītā vieta Eiropā un tās ziemeļu reģionus vispār apdraudēja masveida bankrotu vilnis, bezdarba līmenis ir nevis pieaudzis, bet gan tieši pretēji – samazinājies. Jautājums: kāpēc Latvija ar saviem labajiem finanšu tirgus reitingiem strauji devusies pretējā virzienā? Šobrīd Latvijā pozitīva ir vienīgi atskārsme – ja vien pandēmijas iespaidā globālo tautsaimniecību nepāršalks jauni krīzes viļņi, tad sliktākais jau varētu būt aiz muguras. 

Tāpat bezdarba līmenis patlaban ir aptuveni uz pusi mazāks nekā iepriekšējās krīzes zemākajā punktā, tāpēc jācer, ka masveida izbraukšana no valsts varētu izpalikt. 


 

Top komentāri

Dreslers
D
Kad vēders vestē iederas, pie darba rokas neķeras. Kad veste "pārāk šaura" kļūst - pie darba jātiek, plīst vai lūst!
reptilis
r
Visu citu valstu valdības un finanšu iestāžu veiksmes galvenais rādītājs ir nodarbinātība....kopš tika atcelts zelta standarts ir mainījusies attieksme pret naudu. Bet tā kā Latvijai nav savas naudas un savas finanšu sistēmas ,tad tai nav arī savas finanšu politikas:)))...ir tikai labāka vai sliktāka ES fondu naudas un nodokļu naudas pārdales politika.
trusis nejaukais
t
izaugsmi bremzee minimaalaas algas un absurdais nodoklju slogs darba tirguu.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Valdības darbu vērtē dažādi(1)

Mūsu valsts iedzīvotāju vērtējums valdības darbam Covid-19 krīzes laikā nav viennozīmīgs, atklāj kompānijas Kantar veiktais pētījums Covid-19 Barometrs. Negatīvi mūsu valdības darbu vērtē 36% aptaujā...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē