No Pekinas cits lēmums arī netika gaidīts, tomēr attiecībā uz Ņūdeli ASV tika cerēts uz tās vismaz daļēju piekāpšanos, piedevām jautājumu lokā, ievērojami plašākā un nozīmīgākā nekā Krievijas nafta. ASV prezidents Donalds Tramps un viņa administrācija cer no Indijas panākt tās tirgus (viena no pašiem aizsargātākajiem pasaulē) atvēršanu ASV kompānijām, kā arī par sociāli nozīmīgām (kas bieži vien ir sinonīms reliģiski nozīmīgām) uzskatītu nozaru atvēršanu amerikāņu investoriem.
Turklāt abas pēdējās vēlmes ASV pastāv jau krietnus gadu desmitus, taču nevienai no iepriekšējām administrācijām (ieskaitot Trampa pirmo administrāciju) šajā ziņā nav bijis jūtamu panākumu, izņemot atsevišķas nenozīmīgas Indijas piekāpšanās, tostarp tādēļ, ka Ņūdeli nesatricināmi pieturas pie principa, ka šādas vienošanās nedrīkst ietekmēt Indijas iekšpolitisko stabilitāti un radīt iespējas apšaubīt tās ģeopolitisko neitralitāti. Tāpat nemainīga šādu vienošanos sastāvdaļa ir ekonomiskais izdevīgums.
Īpaši ir vērts uzsvērt, ka Tramps pēc atgriešanās Baltajā namā saņēma gana ievērojamu uzticības kredītu no Indijas puses. Tostarp Ņūdeli tika uzskatīts, ka ar jauno administrāciju varēs noslēgt abpusēji izdevīgu un pieņemamu tirdzniecības vienošanos, kā arī paplašināt sadarbību drošības jomā. Tomēr Trampa nostāja Indijas un Pakistānas pēdējā bruņotā konflikta laikā, kā arī pēc tā (paziņojumi par draudzīgām attiecībām un kopējiem enerģētiskajiem projektiem ar Pakistānu), kā arī Indijai noteiktie ievedmuitas tarifi, apvienoti ar ultimatīvām prasībām, tagad savukārt neatstāj Indijas premjerministram Narendram Modi citu iespēju, kā vien atteikties šīs prasības pieņemt.
Cits jautājums, ka atteikums var arī nebūt galīgs un nepārskatāms, taču tas jau ir atkarīgs vairs ne no Indijas, bet gan no ASV. Ultimatīvas prasības, it īpaši, ja tās izsaka "Pakistānas draugs", Indijas valdība pieņemt nevar, tāpat kā nevar arī izpildīt atsevišķas citas prasības, lai kādā formā tās tiktu izteiktas (piemēram, atvērt piena produktu tirgu, kas garantēti novedīs pie masu reliģiskiem nemieriem), taču pret sarunām un kompromisiem Indijai nekad nav bijis nekādu pretenziju. Attiecīgi – ja ASV prezidents izlems mainīt stratēģiju, tad arī Indija var spert soli atpakaļ. Kā minimums, jautājumā par Krievijas naftu pavisam noteikti.