Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Otrdiena, 23. aprīlis
Jurģis, Juris, Georgs

No viena grāvja otrā grāvī

Kas Latvijas banku sektorā īsti notiek? Uz šādu jautājumu šopavasar jāatbild, pat aizbraucot tālu prom – uz Eiropas otru malu. Ārvalstīs mūsu zemes banku sektors uzmanību izpelnījies gan ar to, ka KNAB aizturēja un pret drošības naudu atbrīvoja Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, gan ar to, ka punktu savai darbībai pēc ASV Finanšu ministrijas finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas FinCEN ziņojuma pielika vērienīgā ABLV Bank.

Vēlamā atbilde par to, kas notiek banku jomā, būtu: "Tiek veikta jomas sakārtošana." Finanšu ministrija uzsver, ka izstrādāti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, lai ierobežotu augsta riska klientu finanšu operācijas, un norāda, ka, pēc FKTK datiem, pērn ceturtajā ceturksnī kopumā "Latvijas kredītiestādēs "čaulas kompāniju" kredīta apgrozījuma īpatsvars visu klientu kredīta apgrozījumā bija 27,8%, bet nerezidentu bankās – 44,52%".

Taču, raugoties uz šiem cipariem, pārliecība par to, ka notiek banku sektora sakārtošana, gan izskatās pēc pārspīlēta naivuma. Gadījumā, ja tiešām daudzi banku pārstāvji strādā nekorekti un liela daļa kredītiestāžu slīgst alkatībā tik dziļi, ka nedomā par klientu izvērtēšanu, atsijājot riskantos subjektus, tad kur gan skatījās un skatās Kontroles dienests, FKTK, valdība un arī Eiropas Parlaments, kas pēc tā dēvētā Panamas dokumentu skandāla pievērš pastiprinātu uzmanību naudas atmazgāšanas novēršanai Eiropas Savienībā? Jādomā arī par to, vai tiešām tie politiķi un dažādu iestāžu pārstāvji, kas iepriekš apgalvojuši, ka banku sektors Latvijā tiek stingri uzraudzīts un pamatīgi regulēts, stāstījuši nepatiesību?

Savukārt, ja ar kredītiestāžu biznesu mūsu valstī nav tik slikti, kā šobrīd tiek attēlots, tad jāprāto, kam gan ir izdevīgi graut banku reputāciju? Ir labi zināms, ka Latvijai, tāpat kā vēl vairākām valstīm, raksturīga tendence dēmonizēt nozares citu pēc citas. Banku sektors jau reiz tika pasludināts par visa ļaunuma sakni. Tas bija 2008.–2009. gada finanšu krīzes laikā, kad tika radīts iespaids, ka bankas gandrīz vai piespiedušas cilvēkus uzņemties milzīgas kredītsaistības. Pēc tam bija periods, kad ļauno lomā nonāca nebanku aizdevēji. Ir bijuši arī centieni dēmonizēt citas nozares, nodēvējot tās par ēnu ekonomikas bastioniem. 

Protams, kā mēdz teikt, nav dūmu bez uguns, taču uzspiest  kredītiestāžu sektoram naudas atmazgātāju zīmogu ir tikpat vienpusīgs skatījums kā iepriekš paustā banku idealizēšana, pasludinot tās par pozitīvo piemēru visai tautsaimniecībai.

Top komentāri

Trollis JT
T
Ārī virtuves nažuz nevar pārdot kuram katram... VAJAG IZVĒRTĒT KLIENTU NODOMUS. Turpmāk virtuves nažus pārdosim tikai ļaudīm ar priekšzīmīgu reputāciju. Nevar taču atstāt kādu jomu NESAKĀRTOTU. Mēs sakārtosim!
Finansovijs
F
Galvenais - lai nebūtu parādu.
loģikas kurss
l
Piorms 2001. gada 11. septembra lidostu drošībnieki arī negulēja, bet teroristi izdomāja, kā apiet kontroli. Neviena drošības sistēma nav ideāla un noziedznieki arī domā, kā izvairīties no atmaskošanas.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vairāk raugās uz Rietumiem

Latvijā aizvien populārāks kļūst viedoklis, ka nepieciešama dziļāka integrācija Eiropas Savienībā (ES), pat ja tā nes līdzi politiskās un ekonomiskās suverenitātes mazināšanos. 2019. gada pavasar...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē