Tā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) paspārnē izveidotā Nulles neto emisiju banku alianse (Net-Zero Banking Alliance) šonedēļ paziņoja par savas darbības apturēšanu, vienlaikus gan aicinot banku sektoru «saglabāt nelokāmību savu nulles neto emisiju saistību izpildē».
Šāds lēmums pieņemts tādēļ, ka aliansi pēdējā laikā ir pametusi virkne banku no tādām valstīm kā ASV, Lielbritānija, Šveice, Kanāda, Japāna u. c. – vairākums pašu nozīmīgāko apvienības dalībnieku. Atlikušie biedri savukārt ir aicināti mēneša laikā nobalsot par alianses darbības principu nomainīšanu, pārejot no kolektīvām saistībām uz rekomendējošām vadlīnijām.
Kopumā minētā banku alianse atkārto ceļu, kuru jau ir nogājusi Nulles neto emisiju apdrošināšanas alianse (Net-Zero Insurance Alliance). Pēdējā pēc lielāko biedru izstāšanās tika likvidēta, vairākumam atlikušo organizācijas dalībnieku pēc tam izveidojot Apdrošināšanas sektora forumu pārejai uz nulles neto emisijām. Šā gada sākumā tādu pašu iemeslu dēļ tika likvidēta arī vēl cita radniecīga organizācija – Nulles neto emisiju aktīvu pārvaldītāju iniciatīva (Net-Zero Asset Managers Initiative). Turklāt šīs iniciatīvas vietā vismaz pagaidām nekas pieminēšanas vērts nav parādījies.
Vainotas pie šo trīs (un vēl virknes citu, mazāku) nozaru organizāciju darbības izbeigšanas savukārt tiek ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas tām radītās politiskās un juridiskās problēmas, lai gan medaļai ir arī otra puse. Ne viena vien kompānija iepriekš bija devusi mājienus, ka minētajām organizācijām tām nācies pievienoties īstenotā politiskā spiediena un solīto juridisko problēmu dēļ. Tāpēc var īpaši nešaubīties, ka, piemēram, pasaules lielākā investīciju kompānija Blackrock nejūtas noskumusi par iespēju pamest cīnītāju par nulles emisijām rindas.
Pats par sevi fakts, ka Rietumu pasaules finanšu sektora grandi bez nožēlas (drīzāk – ar atvieglojumu) sper šādu soli, parāda viņu pārliecību, ka minētais jautājums ir svītrots no politisko prioritāšu saraksta (izņemot vienīgi apvienoto Eiropu). Cits jautājums, ka vienām pārmērībām (cīņas pret klimata izmaiņām radikalizēšanai) tomēr nevajadzētu novest pie pārmērības jau pretējā virzienā – šīs cīņas atklātas ignorēšanas.