Indonēzija, jāatgādina, ir lielākā no Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) valstīm, viena no pasaules pirmā desmitnieka ekonomikām, rēķinot pēc pirktspējas, kā arī vēl pasaules daudzskaitlīgākā pamatā islāmticīgā valsts ar gandrīz 300 miljoniem iedzīvotāju. Tirdzniecības barjeru atcelšana starp apvienoto Eiropu un Indonēziju attiecīgi tiek uzskatīta par vērā ņemamu ieguvumu abām pusēm, kamdēļ plaši izplatīts ir viedoklis, ka nevajadzētu rasties īpašām problēmām ar atlikušo šķēršļu pārvarēšanu un vienošanās galīgu apstiprināšanu.
Pašas būtiskākās pagaidām īsti neatrisinātās domstarpības, jāatgādina, ir saistītas ar ES potenciālo Atmežošanas regulu, atbilstīgi kurai ir iecerēts aizliegt tādu produktu importu ES, kas iegūti uz atmežošanas rēķina. Šāds produkts ir, piemēram, Indonēzijas eksportā būtisku lomu ieņemošā palmu eļļa. Vai, kā un kad šīs domstarpības tiks atrisinātas, īstas skaidrības nav, taču, tā kā ieinteresētība galīgās vienošanās noslēgšanā ir abpusēja, pastāv arī kompromisu varianti.
Vienlaikus ekonomika un ekoloģija šajā gadījumā ir aizēnojusi lielo politiku un ģeopolitiku, kur zemūdens akmeņu ir ievērojami vairāk un tie arī ir jūtami nozīmīgāki nekā jautājums par regulu un palmu eļļu.
Pirmkārt jau, lai arī Indonēzija oficiāli ir demokrātiska valsts, lielās etniskās dažādības, specifisku tradīciju un vēl citu iemeslu dēļ šajā valstī pastāvošie priekšstati par demokrātiju jūtami atšķiras no priekšstatiem Eiropā. Tostarp ar tādu vārdu salikumu kā «liberālā demokrātija» Indonēzijai nav būtībā nekādas saistības.
Otrkārt, Indonēzijas politikā iespaidīga loma ir antikoloniālismam, tajā skaitā emocionāli tiek uztvertas jebkuras pamācības no Rietumvalstu puses.
Vēl viena nianse ir, ka pēc iepriekšējām – 2024. gada februārī notikušajām – valsts prezidenta vēlēšanām to uzvarētājs bijušais ģenerālis un aizsardzības ministrs Prabovo Subianto ir mainījis Indonēzijai tradicionāli neitrālo ģeopolitisko kursu. Par prioritāti ir kļuvusi dalība vadošajās nerietumu organizācijās, labas attiecības ar Ķīnu un arī Krieviju u. c. Paredzams, ka turpmāk šī nosliece kļūs tikai vēl izteiktāka.
Attiecīgi arī jautājums par to, kā ekonomisko ieinteresētību savienot ar iepriekš minētajām pretrunām, paliek atklāts.