Pirmšķietami šo situāciju ir vērts apskatīt no parastā cilvēka, parastā autobraucēja un arī komerctransporta vadītāja skatpunkta. Lieki atgādināt, ka visiem manis iepriekš minētajiem personāžiem ir kas kopīgs – viņi visi maksā nodokļus, bet autoīpašnieki vēl arī papildu nodevas un nodokļus, no kuriem daļa tiek novirzīta autoceļu un to infrastruktūras uzturēšanai un remontiem.
Bet atgriežoties pie lietas: laikam jau jāsaka – no amata padzītais izbijušais satiksmes ministrs Kaspars Briškens tagad var tikai gavilēt un pateikties premjerei, ka viņas pēkšņi sasauktā valdības sanāksme pārvilka treknu melnu svītru Briškena plāniem pērn ierasties uz "lentītes pārgriešanas svētkiem" pie Salacgrīvas pagaidu tilta. Lai gan daudzi toreiz tāpat gardi izsmējās par eksministra plāniem. Taču izskatās, ka jau līdz ar pirmajām problēmām, kas skāra pagaidu tiltu, un jo īpaši ar nonākšanu līdz situācijai, ka tas vienkārši pilnībā uz nedēļu jāslēdz bīstamības dēļ, Briškens var pārmest krustu un atviegloti uzelpot, ka nav ne tuvumā bijis šim neveiksmju objektam.
Taču, kā saka, jokus pie malas, jo pilnīga upes šķērsošanas neiespējamība uz gana aktīvas un noslogotas autošosejas tomēr nevar tikt uzskatīta par parastu avārijas situāciju. Tā, manuprāt, ir ārkārtas situācija, kuras iemesli būtu jāizvērtē (vai jāizmeklē) daudz rūpīgāk, nekā tikai aprobežojoties ar atlūzušo metāla plākšņu aizvietošanu vai piemetināšanu.
Proti, pirms pagaidu tilta izbūves, esmu pārliecināts, kāds ir rēķinājis autosatiksmes (tostarp kravas auto) intensitāti, potenciālo slodzi, smaguma apjomus, izejmateriālu izturību un virkni citu specifisku tehnisko nianšu. Taču pagaidu tilts visu šo laiku vairāk vai mazāk ir lūzis un plīsis un radījis apgrūtinājumus satiksmes dalībniekiem. Tāpēc gribu aicināt atbildīgos par uzraudzību noskaidrot, kurš (vai kuri) ir tieši atbildīgs par pašreizējo krīzes situāciju uz vienas no galvenajām šosejām Latvijā. Par krīzes situāciju, kas ne tikai apgrūtina cilvēku brīvu pārvietošanos (tostarp ārvalstu tūristu ērtu ierašanos Latvijā), bet arī rada papildu izdevumus, tātad pavisam skaidri zaudējumus tiem, kuriem nākas mērot daudz garāku ceļu tikai tāpēc, ka kāds vai kādi apzināti vai neapzināti ir radījuši brāķi. Turklāt būsim tieši: Salacgrīvas pagaidu tilts nav vienīgais brāķis – tādi zemas kvalitātes un satiksmei bīstami pagaidu risinājumi ir daudzās vietās.