Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Parādu gūsts? Jāpēta cēloņi

Uzmanību piesaistīja ziņa, ka Latvijā pērn pieaudzis to kredītņēmēju skaits, kuriem radušās grūtības atdot parādu un kas pagarinājuši kredīta atmaksu trīs un vairāk reižu. Tas ir situācijā, kad ar katru gadu arvien straujāk pieaug Latvijas iedzīvotāju kredītsaistību apmērs, – pērn no jauna izsniegto nebanku kredītu apmērs palielinājās par 7,3% jeb 43 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2017. gadu, kopumā no jauna izsniegto nebanku aizdevumu apmēram 2018. gadā sasniedzot 630 miljonus eiro. To aktualizējusi Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa, informējot arī, ka pārsvarā iedzīvotāji aizņemas rēķinu vai parādu segšanai (38,9%), pārtikas un sadzīves preču iegādei (27,6%), kā arī transportlīdzekļu iegādei vai remontam (27,3%).

Var, protams, dziedāt veco dziesmu par to, cik ātro kredītu devēji slikti, taču skaidrs, ka tas nerisina problēmas būtību, kas ir apstāklī, ka acīmredzot ir situācijas, kad cilvēkiem ir nepieciešami aizdevumi. Vēl vairāk – ja arī iznīcinātu visus oficiālos aizdevējus, tas daudzu cilvēku parādslogu nevis mazinātu, bet gan padarītu oficiāli neredzamu, jo tad zeltu un plauktu dažādu nereģistrēto, nodokļus nemaksājošo, nekādi nekontrolēto aizdevēju "bizness" un parādu atdošana gluži kā tālajos deviņdesmitajos tiktu organizēta ar "izsitēju" palīdzību.

Tātad šajā gadījumā uzmanības vērts ir tieši jautājums – kāpēc aizņemas vairāk, un kāpēc ir tā, ka tie, kas aizņēmušies, saskaras ar grūtībām parādu atdot? Labi, viena daļa varbūt ir vieglas dzīves kārotāji, kas uzķeras uz saukļiem par to, ka naudu kontā var dabūt ļoti īsā laikā, nepadomājot, ka to nāksies arī atdot. Domājams, ka tādus nofiltrēt vispirms ieinteresēti paši aizdevēji, jo pēc tam ilgstoša ņemšanās ar parādu atgūšanu arī nav no lētajām. Visādā gadījumā diez vai valstij būtu īpaši jāsatraucas par šiem "maciņa nesaturētājiem", ja nu vienīgi laiku pa laikam jāatgādina, lai aizņemas pārdomāti un ka pašiem vien būs jāatdod. Vēl var kā atsevišķu grupu izdalīt tos, kuri aizdevumu ņem transporta iegādei vai remontam, – domājams, ka pārsvarā tie ir pārdomāti lēmumi, arī aizdevēji noteikti izvērtē kredīta lūdzēja maksātspēju. Taču satraucošāka ir to aizdevuma ņēmēju situācija, kuriem līdzekļi nepieciešami ikdienas vajadzībām – pārtikai, ikdienā nepieciešamām sadzīves precēm –, kādēļ tad nākas arī pagarināt aizdevuma atdošanas termiņus. Runa tātad par tiem, kuri dzīvo nabadzībā un kuriem acīmredzot nekāda pašvaldību vai valsts sociālā palīdzība vai nu kādu formālu iemeslu dēļ nepienākas, vai ir pārāk sarežģīti saņemama, vai gluži vienkārši viņi par to nezina. Jā, varbūt, ka te stāsts par tā dēvētajiem atkarīgajiem, taču arī viņi ir cilvēki, par viņiem arī jārūpējas, nevis tikai jāizmanto kā arguments kaut kādu grupu cīņā par aizdevumu tirgu. Proti, par šo cilvēku likteņiem būtu jāinteresējas valsts vai pašvaldību sociālajiem darbiniekiem, jāapzina, vai un kā iespējams viņiem palīdzēt (varbūt atkarība attiecas ne tikai uz aizdevumiem, varbūt te pie vainas ir arī azartspēles, reibinošas vielas, tāpat varbūt no tā visa cieš arī šo personu bērni, aprūpējami sirmgalvji). 

Top komentāri

Domatajs
D
Pec Baibas teikta 38,9%+27,6% kreditnemeji iespejams ir sociali neaizsargati, slimi u.t.t. Tad kapec siem tiek doti krediti ja zina kur tas novedis? Visa Eiropa tiek piedavati dazadi krediti bet tie kuri izsniedz patiesam strada un apsver kuriem dot un kuriem ne. Varbut problema ir valsti, varbut sii valsts nav piemerota vienkarsiem iedzivotajiem!!!
oskars
o
varbut der atjaunot paspalidzibas kases, tur % vispar nebija jamaksa ...Protams, tas der tikai cilvekiem ar pastavigiem ienakumiem .
Irlielāmērāticams
I
ka t.s. "ātrie kredīti" ir jākvalificē kā noziedzīga rīcība. Jo sekas ir sliktākas, nekā no zagļu darbības. Sekas ir līdzīgas narkotiku tirgošanai.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vairākums grib palikt

Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē