Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Pārdalīšana nav risinājums

Diskusijās par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), kam uzmanību pievērsa no 1. jūlija ieviestā nodokļu reforma, tiek piemirsts kāds būtisks aspekts – lai pēc iespējas augtu VSAOI iemaksātās summas, svarīga ir ne tikai likme un nomaksas nosacījumi, bet arī ienākumu lielums.

 Piemēram, lauku skolotāja, kura paralēli savam tiešajam darbam līdz Covid-19 pandēmijai darbojās tūrismā, vismaz dažus mēnešus gadā veica VSAOI arī kā pašnodarbināta persona. Pandēmija šo iespēju atņēma, turklāt kopumā situāciju, kad cilvēkiem Covid-19 krīzes laikā samazinājies kopējais ienākumu līmenis un līdz ar to arī veikto VSAOI apjoms, ir daudz. 

Diena jau vēstīja par VSAOI iemaksu pētījumu, ko veikusi kompānija Lursoft. Šis pētījums rāda – VSAOI apmērs uz vienu strādājošo 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, ir krities gandrīz trešdaļā no visām tautsaimniecības nozarēm. Turklāt ir svarīgi uzsvērt, ka šis kritums neattiecas konkrēti uz alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem. Lursoft arī vēsta, ka pagājušajā gadā uzņēmumi VSAOI samaksājuši 2,54 miljardus eiro, kas ir par 38,21 miljonu eiro mazāk nekā 2019. gadā. No Lursoft datiem izriet, ka pandēmijas laikā plānāks sociālās drošības spilvens veidojas gan daudziem iedzīvotājiem, gan arī kopumā valstiskā mērogā, piemēram, pensiju 1. līmenī, kas balstās uz paaudžu solidaritātes principu. 

Tiesa gan, vispārējie Latvijas ekonomiku raksturojošie dati, to vidū iekšzemes kopprodukta izmaiņas, bezdarba līmenis un eksporta rādītāji, nav bēdīgi, turklāt, kā apliecina Lursoft pētījums, vidējais VSAOI apmērs uz vienu strādājošo pērn audzis. Tomēr būtu svarīgi, lai mūsu valdība ne tikai plānotu reformas nodokļu jomā, bet arī domātu par to, kā sekmēt iedzīvotāju ienākumu kāpumu (lai Latvija pēc sabiedrības labklājību raksturojošajiem datiem neatrastos vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā), kā arī par mūsu valsts konkurētspēju.

Patlaban rodas iespaids, ka valdība par saviem panākumiem uzskata daudzu ražojošo, eksportējošo uzņēmumu veiksmīgo sniegumu, bet par pašu uzņēmēju problēmu uzskata situāciju nozarēs, kurās darbība pandēmijas laikā ar pilnu jaudu nav iespējama objektīvu faktoru dēļ. Nevar, protams, noliegt, ka valsts atbalsts Covid-19 krīzes skartajām jomām tiešām ir sniegts, taču politiskās elites retorikā nav redzami plāni starptautiskās konkurētspējas atjaunošanai šajās jomās. Tas, ka šajā vasarā no Tallinas ir daudz jūras pasažieru pārvadājumu, t. i., prāmju, maršrutu, bet no Rīgas nav neviena, ir spilgts piemērs, cik maz tiek domāts par Latvijas starptautisko konkurētspēju. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Bīstamā pārcentība(5)

Latvijas politiķu un ierēdņu vieglprātīgā attieksme, Eiropas Savienības (ES) koridoros notiekošajās apspriedēs pārstāvot gan valsts kopējās, gan katra pilsoņa, tostarp uzņēmēja, intereses, aizvien...

Levita neveiksmīgā likme uz partijām(7)

Pat ja skandāla ap Valsts prezidenta Egila Levita zvanu divām Attīstībai/Par! (A/P) Saeimas deputātēm, lobējot savas padomnieces Irēnas Kucinas iecelšanu Satversmes tiesas (ST) tiesneses amatā, pa...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē