Abi minētie notikumi būs zīmīgi ar savu vērienu. Tā ŠSO līderu tikšanās būs kuplākā organizācijas vēsturē – tajā piedalīsies 20 valstu (pašā ŠSO ir 9 dalībvalstis) un 10 starptautisko organizāciju vadītāji. Arī 3. septembra militārā parāde tiek solīta iepriekš neredzētos mērogos un acīmredzami būs Ķīnas militārās rūpniecības sasniegumu demonstrācija. Lūgto viesu skaits sastāv no 45 patlabanējiem valstu vadītājiem (neskaitot pārējos aicinātos), daļa no kuriem, ieskaitot ASV prezidentu Donaldu Trampu, pasākumu gan neapmeklēs.
No nerietumu valstu līderu kopā sanākšanām tikmēr nu jau vairāku gadu garumā tradicionāli vienā daļā pasaules ar satraukumu, bet citā – ar cerībām tiek gaidīta visai pasaulei nozīmīgu lēmumu pieņemšana. Turklāt tikpat tradicionāli šīs gaidas tā arī nav attaisnojušās – tikšanās to dalībnieku pretrunīgo interešu dēļ noslēdzas ar nesaistošām deklarācijām, vienlaikus atstājot spēkā bažas vai cerības uz konkrētu lēmumu pieņemšanu nākošo tikšanos reizēs.
Ka šādi lēmumi tiks pieņemti Ķīnā gaidāmo pasākumu laikā, pārliecības nav, tomēr iespēja, ka šīs tikšanās kļūst par to lūzuma punktu, pēc kura sākas globālo dienvidu vadošo valstu kā minimums savstarpēja saprašanās, ir ļoti augsta.
Divas galvenās pretrunas, kuras traucē šādu saprašanos, ir Indijas un Ķīnas saspīlētās attiecības senu robežkonfliktu dēļ, kā arī vadošo nerietumu valstu sadalījums būtībā divās nometnēs – radikālajā (ar Krieviju, Irānu un lielā mērā arī Ķīnu priekšgalā) un mērenajos sēdētājos uz diviem krēsliem (ar Indiju un Brazīliju priekšgalā). Trampa lēmums noteikt pret Indiju un Brazīliju sankcijas (juridiski ievedmuitu ievērojama paaugstināšana abos gadījumos ir tieši sankcijas) tikmēr liek abām šīm valstīm pārskatīt līdzšinējo nostāju.
Tostarp ir sākusies strauja Indijas un Ķīnas attiecību normalizēšana, bet Indijas premjerministrs Narendra Modi pirmoreiz kopš 2018. gada ieradīsies Ķīnā, kur, ļoti ticams, risināsies kā viņa un Ķīnas līdera Sji Dziņpiņa divpusējas sarunas, tā arī trīspusēja Ķīnas, Indijas un Krievijas līderu tikšanās. Līdzīga sava dienaskārtība būs arī Brazīlijai, kas acīmredzami būs rezultāts, pilnībā pretējs tam, uz kādu ir cerējusi ASV prezidenta administrācija.