Prorietumnieciskās opozīcijas partijas Serbija pret vardarbību vadītie protesti valstī turpinās vēl kopš pagājušā gada nogales, un par to cēloņiem kļuva pašvaldību vēlēšanu valsts galvaspilsētā Belgradā iznākums, kur varu saglabāja valstī valdošā Progresīvā partija, kā arī traģēdija Novisadas pilsētas dzelzceļa stacijā, kur, sabrūkot stacijas nojumei, dzīvības zaudēja 15 cilvēku. Pirmajā gadījumā varas partija tika vainota vēlēšanu rezultātu viltošanā, bet otrajā – korupcijā un nolaidībā.
Tajā pašā laikā ilgstoši nekas neliecināja, ka opozicionāriem būtu vērā ņemamas iespējas sasniegt prasītos mērķus. Lai arī prorietumnieciskās idejas ir populāras valsts lielākajās pilsētās, valstī kopumā pret tām pastāv rezervēta attieksme Kosovas jautājuma un pagājušā gadsimta beigās piedzīvoto NATO bombardēšanu dēļ. Tostarp viennozīmīga pirmkārt jau Serbijas Pareizticīgās baznīcas lielās ietekmes dēļ (pēdējā ir izteikti konservatīva un neuzskata daudzas liberālās vērtības par pieņemamām) nav arī attieksme pret iespējamo dalību Eiropas Savienībā (ES).
Tajā pašā laikā nacionāli konservatīvajiem politiskajiem spēkiem (kuru rindās vēsturisku iemeslu dēļ netrūkst prokrieviski noskaņotu politiķu) nav vairākuma atbalsta, un šo situāciju jau ilgstoši izmanto kā prezidents Vučičs, tā Progresīvā partija, iekšpolitikā balansējot starp abām nometnēm, bet ārpolitikā starp Rietumiem un draudzību ar Krieviju un Ķīnu. Savā ziņā Serbija ir sava veida Francijas līdziniece, kur prezidents pie varas atrodas, pateicoties divu galveno iekšpolitisko nometņu pretrunām, kurām abām ir kategoriski nepieņemami otras puses piedāvātie soļi.
Tagad savukārt aizvien vairāk pazīmju liecina, ka šis līdzsvars darbojas aizvien sliktāk un atrodas uz izjukšanas robežas. Tostarp tādēļ, ka nacionāli konservatīvā nometne, kurai netrūkst savu iemeslu nepatikai pret Vučiču, ir lielā mērā pārstājusi atbalstīt prezidentu, bet atsevišķi tai piederoši spēki pat pievienojas protestiem.
Uz šāda fona iespēja, ka opozicionāriem izdodas panākt savu prasību izpildi, vairāk nepavisam nešķiet neticama, taču atklāts paliek jautājums, kas šādā gadījumā notiks tālāk. Politiskā līdzsvara mehānisma izzušana, it īpaši Balkānos, pavisam noteikti nav iekšpolitisko stabilitāti un miermīlīgu attieksmi pret oponentiem veicinošs faktors.