CSP ir arī konstatējusi divas būtiskas šolaiku tendences. Pirmkārt, aizvien populārāka kļūst ēdienu piegāde no restorāniem, ko 2024. gadā izmantoja jau vairāk nekā 25% respondentu. Otrkārt, Latvijas iedzīvotāji sākuši retāk izvēlēties tradicionālos produktus, piemēram, maizi un kartupeļus, bet biežāk pērk augļus, konditorejas izstrādājumus, pudelēs pildīto ūdeni un gatavos ēdienus. It īpaši izteikta novēršanās no tradicionālajiem produktiem ir pilsētnieku vidū.
Pēdējā laikā pārtikas cenām un iegādei mūsu valstī ir pievērsta milzīga uzmanība. Jāatceras, ka 27. maijā tika parakstīts memorands par Zemo cenu pārtikas grozu un par vietējo produktu īpatsvara palielināšanu veikalos.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir paudis, ka vēl ir pāragri izdarīt secinājumus par situācijas attīstību, jo jāpagaida līdz decembrim, kad būs pieejams plašāks apjoms datu, ko analizēt.
No patlaban publiski pieejamās informācijas rodas iespaids, ka, cenšoties sasniegt vienlaikus divus mērķus, sarežģījumi ir ar abiem.
Ja mērķis ir panākt pārtikas cenu kritumu, tad valsts pārvalde var izmantot tādas metodes kā izmaiņas nodokļu likmēs, tirgotāju konkurences veicināšana, rūpīga cenu uzraudzība, kā arī iedzīvotāju izglītošana, lai pircēji izvairīties no iepirkšanās to zīmolu veikalos, kuros ir ievērojami augstākas cenas nekā identiskām precēm citu zīmolu veikalos.
Vienlaikus ir jāņem vērā, ka cenu veido daudzi dažādi faktori, to vidū tādi procesi, kurus nevar mainīt Latvijas politiķi, uzņēmēji vai pircēji. Šādu procesu vidū ir gan klimatiskie apstākļi, kas ietekmē ražu daudzās valstīs, gan militārie konflikti, kas apgrūtina lauksaimniecību un preču transportēšanu.
Ja mērķis ir panākt to, ka Latvijas iedzīvotāji biežāk izvēlas vietējos ražojumus, tad, protams, var organizēt patriotiskas kampaņas, lai tirgotāji vietējos ražojumus izvietotu vislabāk pamanāmajos plauktos un pircēji šiem ražojumiem nepaietu garām.
Tomēr nedrīkst arī aizmirst to, ka pirkumu izvēle – tas ir individuāls lēmums, ko ietekmē katra konkrētā cilvēka ieradumi. Piemēram, veģetārietis nepirks gaļas produktus tikai tāpēc, ka tiem kritīsies cena, vai tāpēc, ka tie tiks popularizēti kā vietējie ražojumi, kas jāpērk patriotisku motīvu dēļ. Un šo individuālās izvēles lomu nevajadzētu novērtēt par zemu.