Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus

Sociālie mediji zem lupas

Pirms nepilna gada – pērn maijā – Latvijā un citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs stājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, pazīstama arī kā GDPR. Saistībā ar šo notikumu tika spriests – drīkst vai nedrīkst uzņēmums sociālajos medijos ievietot fotogrāfijas, kurās redzami uzņēmuma klienti, piemēram, apmeklētāji kafejnīcā. Taču nāca citas aktualitātes, un debates par GDPR un sociālajiem medijiem drīz pierima. Turklāt nenoliedzami GDPR pamatmērķis nav sociālo mediju uzraudzība.

Šopavasar Eiropas Parlaments (EP) apstiprinājis jaunus autortiesību noteikumus digitālajā jomā. Šie noteikumi "ietekmēs tādus interneta milžus kā YouTube, Facebook un Google News. Interneta platformas [būs] atbildīgas par lietotāju augšuplādēto saturu", sacīts EP informācijā.

Turklāt ir skaidri redzams, ka ar pievēršanos personas datu aizsardzībai un autortiesībām diskusijas par sociālajiem medijiem nebeigsies. 17. aprīlī premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV), uzrunājot EP, uzsvēra, ka "sociālie mediji ir izrādījies efektīvs veids nepatiesas informācijas, propagandas un atklātu melu plašai un nekavējošai izplatīšanai. Nopietni jāpārdomā, kādā veidā ar likuma normām noteikt sociālo mediju un platformu atbildību par izplatīto informāciju".

Saistībā ar internetu ir pieredzēti dažādi laiki. Daudzi cilvēki labi atceras pirmsinterneta ēru. Pēc tam bija brīdis, kad pret internetu sabiedrībā bija duāla attieksme – daļa iedzīvotāju bija sajūsmā par jauno informācijas avotu, palīgu profesionālu jautājumu risināšanā un laika kavēkli, citi pret internetu izturējās ar paniskām bailēm, izvairoties pat no e-pasta lietošanas un ziņu portālu lasīšanas. Pamazām mūsu sabiedrība pie interneta pierada un gan nekritisko sajūsmu, gan fobijai līdzīgās bailes nomainīja racionāla attieksme, un izkristalizējās atziņas, ka, pirmkārt, internets dzīvi padara vienkāršāku – sākot no iespējas sazināties ar ārvalstu draugiem un sadarbības partneriem līdz rēķinu samaksai internetbankā –, otrkārt, ja kāds sociālajos medijos vēsta par katru savas dzīves niansi, to vienkārši var uztvert ar smaidu, jo, ja kādam vajag gandrīz nepārtraukti būt uz virtuālās skatuves, tas ir savdabīgi, bet nekādu ļaunumu nenodara.

Taču patlaban mēs dzīvojam laikā, kad globālā līmenī ir atzīts – sociālie mediji tiek izmantoti apzināti veidotu viltus ziņu izplatīšanai, nereti – ar politisku mērķi. Tāpēc nevajadzētu būt izbrīnītiem, ka nākotnē ES līmenī tiks diskutēts par tādu normatīvo regulējumu, kas definēs aizvien nopietnāku atbildību par sociālajos medijos ievietoto un izplatīto saturu.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kam gribam tērēt naudu?(2)

Diskusijās, kas saistītas ar Latvijas Radio valdes un Ziņu dienesta konfliktu, pavīdējis jautājums – vai mūsu sabiedrība vispār vēlas investēt finanšu resursus izcila sabiedrisko mediju satura veidoša...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē