Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 30. marts
Nanija, Ilgmārs

Studentu lieta

Dienā, kad Saeima pirmajā lasījumā skata nākamā gada valsts budžetu, Latvijas Studentu apvienība rīko protesta gājienu, iebilstot pret kārtējām reformām, kuru rezultātā, ja netiks piešķirta papildu nauda, valsts finansēto studiju vietu skaits varētu samazināties par 10 procentiem.

Šajā gadījumā būtiskākais ir pat ne tas, vai šis protests tiks ņemts vērā vai ne, bet gan ka vispār ir radīts tam pamats. Lielie "reformētāji" (par valstsvīriem tos grūti nosaukt) atkal ir radījuši pamatu bažām, ka Latvijas nākotnes attīstība viņiem tā īsti nerūp. Jo šis atkal ir gadījums, ka priekšplānā ir nevis nostāja "ko mēs (valsts) gribam sasniegt ilgtermiņā", bet kā mainīt sistēmu, lai tā izskatās skaistāk vien no grāmatvedības viedokļa. Proti, bez papildu finansējuma paaugstinot augstskolu pedagogu algas, kopējās izmaksas nemainās, ja samazina valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu, turklāt var taču līgumos ar augstskolām «silti ieteikt» no saviem resursiem finansēt "noīsinātās" studiju vietas. Shēmošana, nevis reforma!

Jāņem vērā, ka tie jaunieši, kas spiesti paši maksāt par studijām, būs tieši motivēti vecāku dotos vai studiju kredītā aizgūtos ieguldījumus ātrāk atpelnīt, bet tas iespējams, strādājot valstīs, kurās ir augsts algu līmenis. Latvijā iegūta augstākā izglītība tiek atzīta arī citur pasaulē, šajā ziņā problēmu nav. Tas nozīmē, ka speciālistus, kas nepieciešami Latvijas tautsaimniecībai, jāgatavo par valsts līdzekļiem. Protams, arī tādi var aizbraukt, bet tad tas vairāk ir jautājums par to, kādas ir studenta līgumsaistības, saņemot bezmaksas studiju iespējas.

Gan Latvijas politiķi, gan ekonomikas eksperti mēdz visai regulāri skandināt, ka viens no lielākajiem Latvijas problēmu cēloņiem ir zemā produktivitāte. Taču, kā nesen man intervijā pauda LNK Group direktoru padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs, produktivitāti nevar paaugstināt, vien liekot strādniekam ātrāk kustēties.

Produktivitāti var paaugstināt, ieviešot modernas tehnoloģijas, ko apkalpo augsti izglītoti speciālisti. Lielisks piemērs teiktajam ir šajās dienās Rīgā atklātā a/s Latvijas finieris jaunā impregnēšanas ražotne. Trīs tūkstošus kvadrātmetru lielā telpā izvietotā inovatīvā impregnēšanas līnija ir speciāli projektēta un izstrādāta uzņēmuma vajadzībām kopā ar Eiropas vadošajiem speciālistiem. Procesu nodrošina tikai 12 darbinieku, strādājot trīs maiņās, un saražotās produkcijas vērtība ir 15 miljoni eiro gadā. Tam kontrastā – bēdīgi slavenā Barona ielas nekvalitatīvā pārbruģēšana Rīgā.

Tad – kādu nākotni bērniem novēlam?

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Savu ekonomiku nesildām?(8)

Gandrīz vai triumfa fanfarām skanot, tika izziņots airBaltic īstenotais, nenoliedzami, stratēģiski svarīgais reiss uz un no Urumču starptautiskās lidostas Ķīnā, uz Latviju atgādājot 900 tūkstošu sejas...

Reitingus krīze pagaidām nekustina(4)

Globālā tendence saistībā ar Covid-19 krīzi ir būtisks valdību reitingu kāpums kā pirmā reakcija uz kritisko situāciju – saliedēšanās visupirms par spīti apjukumam, kritikai un sabiedrību ierobe...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē