Trūkst ideju par labklājību

Objektīvi vērtējot, nevajadzētu sūdzēties, ka nav, kam atdot savu balsi. Par iekļūšanu 13. Saeimā cīnās 16 vēlēšanu kandidātu saraksti. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) interneta vietnē atrodamas politisko spēku priekšvēlēšanu programmas un dati par kandidātiem. Programmas liecina, ka piedāvājumā ir gan konservatīvi, gan liberāli projekti, kā arī gan racionāli, gan utopiski priekšlikumi – visām vēlētāju gaumēm. Kandidātu vidū ir pārstāvētas dažādas paaudzes, un, kā vēsta CVK – "Jaunākais kandidāts: 21 gads. Vecākais kandidāts: 88 gadi. Vidējais vecums: 46,5 gadi". Tāpat arī pārstāvēti ir gan rīdzinieki, gan citu pilsētu un novadu iemītnieki.

Turklāt paralēli CVK apkopotajai informācijai vēl ir Dienas, SestDienas un citu mediju publikācijas, kā arī dažādas priekšvēlēšanu diskusijas, kas savus favorītus palīdz atrast gan tiem vēlētājiem, kuri dod priekšroku pragmatiskiem, pieredzējušiem politiķiem, gan tiem balsotājiem, kuri uzskata, ka Saeimā jāievēl emocionāli saukļa "viss ir slikti" paudēji.

Taču ir arī kāds paradokss. Ja vērtē Latvijā esošās problēmas un līdz ar to arī politiķu nepadarītos darbus, tad nenoliedzami pati nopietnākā problēma saistīta ar lielas sabiedrības daļas nabadzību. Pieticīgā rocība Latvijā ir iemesls tam, kāpēc daudzi cilvēki aizbraukuši strādāt uz kādu turīgāku valsti un atgriezties nesteidzas. (Protams, ir arī dažādi individuālie aizbraukšanas iemesli, taču vispārējā tendence ir aizbraukšana tāpēc, ka citur pasaulē var dzīvot pārticīgāk nekā Latvijā.) Nabadzību Latvijā nepalīdz mazināt arī tas, ka sociālā atbalsta sistēma ir visai haotiska. Turklāt nav noliedzams arī tā dēvētais padomju laika mentālais slogs – joprojām ir cilvēki, kuri domā – man no valsts un līdzcilvēkiem pienākas viss, ko es gribu –, bet paši savā labā nedara gandrīz neko. 

Taču diemžēl tieši ekonomikai un iedzīvotāju labklājības veicināšanai politisko spēku programmās pievērsts maz uzmanības. To intervijā Dienai atzinis arī politologs, Latvijas Universitātes prorektors Jānis Ikstens.

Jācer, ka politiķi laiku līdz vēlēšanām izmantos lietderīgi un tā vietā, lai cits citu zākātu un aplietu ar dubļiem, detalizēti un loģiski izklāstīs savas idejas Latvijas iedzīvotāju labklājības veicināšanai. Protams, ja vien politiķiem šādas idejas ir.