Kāpēc? Ja tas ir valsts uzņēmums, loģiski, ka tam būtu jāpilda kāda valsts deleģēta funkcija, teiksim, uzturot plašu pasta nodaļu un pastnieku tīklu kā instrumentu ātrai valstiski svarīgas informācijas nogādei līdz katram iedzīvotājam vajadzības gadījumā. Ja lēmumu pieņēmējiem tas nerūp (vai īslaicīgi rūp tikai tad, kad preses izdevumi saceļ traci par avīžu un žurnālu piegādes dārdzību reģioniem), ja uzskata, ka visus (tiešām?) var informēt elektroniski, tad pasta kā valsts saziņas instrumenta loma faktiski ir zudusi.
Jo, kā redzam, Latvijas pasts aizvien vairāk pārtop par tādu kā valsts īpašumā esošu komercuzņēmumu, tirgojot jebko, kas nes ienākumus, orientējoties uz pakalpojumiem, ar kuriem var pelnīt, attiecīgi atsakoties no mazāk izdevīgajiem. Proti, ne tikai konkurē ar privātajiem kurjerpasta uzņēmumiem, tostarp pakomātu biznesā, bet arī pasta nodaļās tirgo bezrecepšu medikamentus, pārtikas produktus, kosmētiku, darbojas kā privāta nebanku kreditētāja aģenti... Daudzviet laukos, kur ar to nevar segt izmaksas, nodaļas slēdz, pastnieku skaitu samazina. Rezultātā neizbēgami cieš tradicionālo pakalpojumu kvalitāte, piemēram, avīzes piegādā pavēlu.
Vai pie tā vainojams pats Latvijas pasts, tā vadība? Daļēji – jā, jo piekrīt darbībai atbilstoši šādiem noteikumiem. Bet lielāka problēma, šķiet, ir, ka politiskā līmenī nav skaidri definēts, kādu šo uzņēmumu valsts vēlas redzēt nākotnē (papildus pamatprasībai, ka jābūt pelnošam), – kādi pakalpojumi noteikti jāsniedz, kādā kvalitātē, no kurienes tam rodams finansējums. Ko tā vietā dzirdam? Ka valdība mediju nozarei piešķīrusi naudu no neparedzētiem gadījumiem rezervētās, lai nodrošinātu preses piegādi arī reģionos. Cienītie, vai te kaut ko nejaucat? Tad jau arī slimniekiem būtu jādod nauda, lai var piemaksāt neatliekamās palīdzības dienestam par izsaukumu attālākos reģionos? Un cietušajiem, lai var piemaksāt par policijas izsaukumu? Tas, ka pastam reģionos mazāk pakalpojumu un atlikušo saņēmējiem jāsedz visas pasta infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, ir ne jau daudz preses abonētāju un izdevēju dēļ, bet gan paša pasta vājā vieta. Un izdevēji jau arī neprasa to naudu sev – dodiet pastam, lai var uzturēt pastnieku tīklu, lai tad piegādes pakalpojums maksā tik, cik tam loģiski jāizmaksā, nevis tik, cik pastam nepieciešams darbinieku uzturēšanai.
Ja to nespēj, tad kam mūsu valstij tāds pasts? Ja valsts interešu šajā jomā nav, lai tad tajā darbojas privātie...