Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +4 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija

Vārdi un darbi

Ierasti jau gadiem valsts tautsaimniecības un sabiedrības labklājības pieauguma kontekstā valdības skandina nepieciešamību veicināt inovācijas un eksportu. Līdzīga retorika no politiķu mutēm dzirdama arī šodien, meklējot risinājumus, kā Latvijai pēc iespējas veiksmīgāk izkļūt no Covid-19 pandēmijas izraisītās globālās krīzes.

Nenoliedzot eksporta lielo nozīmi tautsaimniecības pieauguma nodrošināšanā, tomēr vienmēr esmu ar neizpratni raudzījies uz politiķiem, kuri eksporta vārdu izmanto kā politiskās retorikas instrumentu, taču daudz retāk tiek uzsvērta nepieciešamība valsts līmenī atbalstīt daudzus citus uzņēmējus, piemēram, arī amatniekus, mazos komersantus. Neapgalvoju, ka pārējie tiek pilnībā atstāti tukšā, tomēr kopumā nevar teikt, ka valdības līdzvērtīgi atbalstītu visas nozares.

Taču eksporta kontekstā mani pārsteidza LTRK valdes priekšsēdētāja Jāņa Endziņa mūsu nesenajā sarunā paustais, ka realitātē nemaz tik lielu atbalstu eksportējošie uzņēmēji nesaņem, kā tas tiek uzskatīts publiskajā telpā. Turklāt arī pašreizējās krīzes laikā eksportējošie uzņēmumi, kā noprotams, būtu priecīgi saņemt lielāku valsts atbalstu.

Visticamāk, tieši Covid-19 krīzes dēļ pirmo reizi LTRK ekonomikas indeksa vēsturē šā gada pirmā ceturkšņa aptaujas dati uzrāda pesimistisku nākotnes redzējumu arī eksportējošo uzņēmumu vadītāju vidū.

Aptaujas dati rāda, ka pašreiz uzņēmēju kopējais noskaņojums attiecībā uz nākotni (būtībā pesimisms) tuvojas līmenim, kāds tas bija 2009. gada krīzē.

2020. gada pirmajā ceturksnī pesimistisks noskaņojums vērojams visās tautsaimniecības jomās. Nedaudz mazāk pesimistiski noskaņoti ir ražošanas jomas uzņēmumu vadītāji, jau pesimistiskāk noskaņoti ir būvniecības un tirdzniecības jomas uzņēmumu vadītāji, bet vispesimistiskāk ir noskaņoti pakalpojumu jomas uzņēmumu vadītāji.

Šķiet, šie dati ļauj secināt, ka politiķu skaļie lozungi par valsts glābšanu no krīzes un atbalstu tautsaimniecībai daudzkārt atpaliek no reālajiem darbiem, lai gan, protams, eksportējošo uzņēmēju pesimisma pamatā vairāk varētu būt bažas par situāciju eksporta tirgos, nevis pesimisms par Latvijas valdības lēmumiem. 

Kā akcentē Endziņš – šis gan ir uzņēmēju noskaņojuma mērījums, kas būtībā ir apsteidzošs un korelē ar ekonomisko situāciju nākotnē. Taču – ja nevēlamies šos rādītājus redzēt valsts budžetā IKP kritumā, jāturpina pilnveidot atbalsta instrumentu kopumu. Jārīkojas apsteidzoši, lai pētījuma datu scenāriju nepiedzīvotu realitātē. 

Top komentāri

jānis
j
Tas globālais sabrukums tuvojas un pie tā vismazāk vainojams covid 19.Drīzāt neprātīgā cilvēku rīcība, mantrausība, stulbums utt.
Kapitālistkapitālais
K
Nekādam biznesam nav jāsaņem nekādu valsts atbalstu! Lieciet biznesu mierā, ļaujiet cilvēkiem strādāt!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Trūkst reālas rīcības

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2023. gadā sasniedzis viszemāko vērtību – 1,9 punktus no 5, un salīdzinājumā ar 2022. gada mērījumiem vērtējums nokrities par 0,4 punktiem. Tā secin...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē