Īstermiņa īres biznesam mūsdienās ir stabila niša, jo ir gan liels pieprasījums, gan plašs piedāvājums. Taču iemesli, kāpēc Latvijā laiku pa laikam tiek aktualizēta nepieciešamība pēc stingrākas īstermiņa īres tirgus uzraudzības, ir vismaz četri.
Pirmkārt, lai izmitināšanas biznesā mazinātu ēnu ekonomiku. Otrkārt, lai īstermiņa īres mājokļi atrastos dažādu valsts dienestu uzmanības lokā un tajos tiktu kontrolēta, piemēram, ugunsdrošība. Treškārt, lai juridiski korekti tiktu risināti izīrētāju un īrnieku konflikti par iespējamo kaitējumu, kas nodarīts mājoklim, rezervācijas nosacījumiem, maksājumu veikšanu un tamlīdzīgi. Un, ceturtkārt, īstermiņa īres mājokļu stingrāka uzraudzība ir vajadzīga arī tādēļ, lai iegūtu precīzāku tūrisma statistiku. Par to, ka tūristu patiesībā ir vairāk, nekā norādīts oficiālajos datos, tika runāts jau pirms kovidpandēmijas. Precīzāki dati palīdzētu saprast gan to, cik pamatota ir žēlošanās par niecīgu tūristu skaitu, gan arī to, cik aktuālas pie mums ir bažas par tā dēvēto pārtūrismu jeb situāciju, kad viesu ir vairāk, nekā pilsēta vai reģions spēj uzņemt.
Jāņem vērā arī tas, ka īstermiņa īres tirgus uzraudzīšanas idejas ir saistītas ar arvien augošo naktsmītņu rezervācijas platformu popularitāti. Pērn Latvijā ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits tādās īstermiņa mītnēs, kas rezervētas četrās rezervēšanas platformās (Airbnb, Booking, Expedia un Tripadvisor), sasniedza 1,33 miljonus nakšu. Tas ir par 14,6% vairāk nekā 2023. gadā un par 14,1% vairāk nekā 2019. gadā, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Veidojot īstermiņa īres tirgus regulējumu, gan svarīgi arī nepārspīlēt un neuzkraut izīrētājiem tik smagu birokrātisko slogu, ka tas pamudinātu no tirgus aiziet godīgiem spēlētājiem un mazinātu konkurenci. Pēc CSP datiem, Latvijā šāgada aprīlī viesnīcu un tām līdzīgu mītņu vidējais numuru noslogojums bija 41,2%, bet konkrēti Rīgā – 53,3%. Nav maz, bet varētu vēlēties vairāk.
Saprotams, ka viesnīcu nozare īstermiņa īres mājokļus uzskata par konkurentiem, kas atņem viesus. Likumdevējiem, lemjot par normatīvo regulējumu šajā jomā, būtu jāatceras – jo lielāka konkurence, jo izdevīgāk tas ir patērētājiem.