Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +11 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 1. oktobris
Lāsma, Zanda, Zandis

Atklātā vēstule par ostu pārvaldības reformu

Ar šo atklāto vēstuli trīs lielo ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) ostu komersantu pārstāvošās biedrības, vēršoties pie Ministru kabineta (MK), Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (turpmāk tekstā – Padome) locekļiem, Koalīcijas Attīstības komitejas dalībniekiem un citām atbildīgajām amatpersonām, rosina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu sasaukt ārkārtas Padomes sēdi, lai lemtu par Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātā likumprojekta Grozījumi Likumā par ostām turpmāko virzību un izstrādi atbilstoši vienotai izpratnei par Latvijas ostu turpmāko attīstību.

Padome ir tā institūcija, kura Ministru prezidenta, šīs institūcijas priekšsēdētāja, uzraudzībā īsteno valsts politiku ostu attīstībā un koordinē visu ostu darbību. Turklāt viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir izvērtēt politikas plānošanas dokumentus un normatīvo aktu projektus, kas ietekmē Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora attīstību, un sniegt atzinumu par tiem. Diemžēl Padome nav sasaukta jau kopš pagājušā gada, lai gan Nolikums to paredz reizi ceturksnī. Būtiski, kā arī neizprotami ir apstāklis, ka pie tik apjomīgas reformas likumprojekta izstrādes šāda Padome nav sasaukta. Konkrētajā situācijā Padomes priekšsēdētājam K.Kariņam būtu jāizmanto savas tiesības un jāsasauc ārkārtas sēde.

Tāpat jāvērš uzmanība uz MK kārtības ruļļa noteikto kārtību attiecībā uz tiesību aktu izskatīšanu – minētā reforma tiek virzīta bez izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē (VSS). Reformas likumprojekts jau sākotnēji ticis izsludināts vispārējā kārtībā VSS 2020.gada 2.jūlijā, taču pašreizējos apstākļos šo tiesību aktu iespējamais pamatojums kā steidzamības kārtībā izskatāmi likumprojekti neizturētu jebkādu kritiku.

SM līdz pat šim brīdim nespēj ekonomiski pamatot ostu reformas būtību vai sniegt jebkādus juridiski korektus paskaidrojumus uz nozares pārstāvju uzdotajiem jautājumiem. Šāda situācija nav pieļaujama demokrātiski tiesiskā valstī. Atgādināms, ka šādi secinājumi tika izdarīti arī šomēnes, 22.martā, notikušajā publiskajā diskusijā “Kādu ostu pārvaldības reformu vajag Latvijas ostu attīstībai: par un pret”, kad Latvijas Republikas Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglītis norādīja, ka ostu reformai ir būtiski trūkumi, kas līdz šim nav atrisināti. Savukārt Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas Parlamentārais sekretārs Jurģis Mizainis atkārtoti vērsa uzmanību uz jau pausto Ekonomikas ministrijas nostāju, ka Likumprojektam nav pietiekams ekonomiskais pamatojums. Bet Finanšu ministra Biroja vadītāja Signe Jantone attiecībā uz reformas likumprojektu izstrādes gaitu ir norādījusi, ka Finanšu ministrija savas kompetences ietvaros vērtējusi Ostu likuma grozījumus, un galvenās iebildes ir bijušas saistītas ar aspektiem, kas izriet no komercdarbības atbalsta regulējuma, kā arī par nepieciešamiem plašākiem precizējumiem dokumentos – attiecībā uz valsts ieguldījumiem jaunizveidoto kapitālsabiedrību pamatkapitālā. Vienlaikus ir redzams, ka ilgstošajā tiesību aktu saskaņošanas procesā neveidojas labs dialogs ar jomu pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām un šeit būtu jāveic darbs, lai šos viedokļus tuvinātu.

Tādēļ jānorāda, ka ir nesaprotami SM publiski paustais viedoklis, ka tai ir saņemts apstiprinājums no citām ministrijām šai reformai, kaut neviena no jau minētajām ministrijām likumprojektu neatbalsta tā pašreizējā redakcijā, kā tas tika secināts publiskās diskusijas “Kādu ostu pārvaldības reformu vajag Latvijas ostu attīstībai: par un pret” laikā.

Līdz ar citu ministriju paustajiem iebildumiem arī Latvijas Darba devēju konfederācija ir paudusi viedokli, ka: “Reformā, kas tiek virzīta ar mērķi nodrošināt labu pārvaldību, nav ievēroti tiesību aktu veidošanas labās prakses principi - nav saskaņojums ne ar nozari, ne ar sociālajiem vai sadarbības partneriem, ne ar pašvaldību pārstāvošām organizācijām.”

Tādēļ ostu komersantu pārstāvošās biedrības uzsver, ka pašlaik SM virzītajai ostu reformai pastāv būtiski šķēršļi, lai Likumprojekts tā pašreizējā (atjaunotā) redakcijā tiktu virzīts apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē bez Padomes ārkārtas sēdes sasaukšanas.

Tāpat ostu komersantu pārstāvošās biedrības un investori norāda uz kritiskiem punktiem, kas ostu reformu tās likumprojekta pašreizējā redakcijā padara par neīstenojamu, nodarot ievērojamus zaudējumus turpmākai nozares attīstībai. Tostarp par valsts plānu, kas ļautu izveidotajām kapitālsabiedrībām veikt komercdarbību – arī attiecībā uz šo aspektu SM pretēji obligātajam pienākumam veikt ekonomisko izvērtējumu ir rosinājusi atbalstīt likumprojektu tā pašreizējā redakcijā, taču šeit jo īpaši jāuzsver, ka Finanšu ministrija, kā arī Konkurences padome saskata būtiskus ierobežojumus un konkurences tiesību pārkāpumus, valsts kapitālsabiedrībai iesaistoties komercdarbības veikšanā.

Kā arī reforma nerisina būtiskos apbūves tiesību jautājumus, kas liedz iespējas nākotnē attīstīt ostu nozari. Ir jābūt biznesa plānam, kas sekmēs tālāko darbu, nevis pretrunām, tostarp par teritorijas izmantošanu, lēmumu pieņemšanu un īstenošanu, kas noteikti nestimulē attīstību. Piedāvātās izmaiņas un juridiskie nosacījumi to īstenošanai ir reāls drauds visai ostu pilsētu attīstībai, ja par jauna pārvaldības modeļa ieviešanu nav panākta vienošanās, kas ir izskaidrota un ir saprotama ostas pilsētas un tās apkārtnes iedzīvotājiem. Piedāvātā reforma nenozīmēs attīstību, bet gan labākajā gadījumā stagnāciju.

Tādēļ nedrīkst pieļaut bez analīzes veiktu milzīgu reformu, kas būtiski ietekmēs vienu no Latvijas eksporta nodrošinātājiem, jo jau tagad ostas ir veiksmīgi pārorientējušās uz vietējām kravām, palīdzot augt Latvijas tautsaimniecībai. Liepājas speciālā ekonomiskā zona (LSEZ) jau šobrīd pusi no kravām pārkrauj no vietējiem eksportētājiem, kas ir tiešs labums Latvijas tautsaimniecībai.

Ostu komersantu pārstāvošās biedrības norāda, ka Likumā par ostām 10.pantā iekļautais Padomes institūts ir izveidots ar skaidru mērķi – sekmēt ostu attīstību, izvērtējot politikas plānošanas dokumentu projektus un normatīvo aktu projektus, kas ietekmē Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora attīstību. Tieši ostu reformas izstrāde ir tas brīdis, lai Ministru prezidents, izmantojot sev piešķirtās tiesības, lemtu par Padomes ārkārtas sēdes sasaukšanu. Pretējā gadījumā – Padomes nesasaukšana pie šāda likumprojekta izveides ir prettiesiska Likuma par ostām 10.pantam.

Pašreizējā SM izstrādātā reformas likumprojekta redakcija ir neatbilstoša normatīvo aktu izstrādes prasībām, acīmredzami pārkāpjot jebkādus tiesību aktu saskaņošanas noteikumus, attiecinot to gan uz ministrijām, gan nozarē strādājošajiem uzņēmumiem.

Ostu komersanti ir par modernu, pārdomātu, ekonomiski pamatotu un ilgtermiņā balstītu ostu attīstību un tās modeļa uzlabošanu, tomēr esošā situācija nedod argumentus, faktus un pārliecību, ka piedāvātā reforma uzlabos kādu no minētajām lietām. Tādēļ Ministru prezidents Krišjānis Kariņš tiek aicināts izmantot sev piešķirtās pilnvaras – apturēt Satiksmes ministrijas kā nozares vadošās ministrijas pilnīgi prettiesiskās darbības likumdošanas procesā un lemt par Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdes sasaukšanu.
 

Dainis Babulis

Biedrības “Rīgas brīvostas padome” valdes loceklis
 

Jānis Ēlerts

Biedrības “Liepājas ostas nomnieku asociācija” valdes priekšsēdētājs

 

Ivars Landmanis

Biedrības “BALTIJAS ASOCIĀCIJA-TRANSPORTS UN LOĢISTIKA” valdes loceklis
 

Aivars Gobiņš

Biedrības “BALTIJAS ASOCIĀCIJA-TRANSPORTS UN LOĢISTIKA” valdes loceklis

 

Uldis Papāns

Biedrības “Latvijas Stividorkompāniju asociācija” valdes loceklis

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē