Premjere Evika Siliņa ir solījusi, ka valdība skatīs dienesta pārbaudes ziņojumu par mežu politiku, kas tieši satur pārmetumus arī ZZS zemkopības ministram Armandam Krauzem. To mēs šodien redzēsim, vai jautājums tiks iekļauts valdības šodienas sēdē, bet pat tad, ja tas tiktu atlikts un skatīts citā sēdē, es gribu saprast tā potenciālo ietekmi uz valdības stabilitāti. Progresīvie premjerei prasa atbildīgās nozares amatpersonu galvas – tas tieši skar ZZS. Kāda varētu būt ZZS reakcija tajā vai citā scenārijā?
Es domāju tā – ja kādam šajā brīdī ir veselais saprāts un patiesa rūpe par valsti, viņš centīsies mierīgi novadīt šo valdības darbu līdz oktobrim esošajā sastāvā. Jo, būsim reālisti, katrs solis, kas prasītu, piemēram, nozares ministra politisko atbildību, nu, piemēram, viņa demisiju, novestu, manuprāt, pilnīgi automātiski pie valdības krišanas. Automātiski. Bet tas neizslēdz, ka ir iespēja strādāt tehniskai valdībai ar trim ministriem. Vai četriem. Vai pieciem. Tas nozīmē ļoti neproduktīvu darbu. Tāpēc uz tādiem soļiem diez vai kāds ir pašreiz īsti gatavs valdībā. Ja tas tā būs, tad mēs pienāksim arī pie šī scenārija, bet, ja tas tā nebūs, tad turpināsies uz priekšu šīs zobu sāpes, ko viens pret otru ar lielu varbūtību pacietīs, un noglabās savā atmiņu lādītē uz rudeni atziņu, vai ar tādiem cilvēkiem, ar tādu frakciju ir vispār vērts nākamajā valdībā būt.
Atļausiet man atšifrēt? Tātad – kāda rīcība pret ZZS zemkopības ministru automātiski izraisītu pretreakciju pret kādu Progresīvo ministru, vai tas būtu satiksmes ministrs Atis Švinka vai, piemēram, kultūras ministre Agnese Lāce, un tālāk valdības krišanu?
Jā, vai pret Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāju Kasparu Briškenu, kura darbība ir absolūti nepieņemama. Mēs esam sapratuši – kur ir Briškens, tur ir problēmas. Bet, ja jūs man šodien jautājat, uz ko tas viss velk, es labticīgi gribētu ticēt, ka pakratīs kulakus cits
citam, bet līdz dūru cīņai diez vai aizies. Jo, no politiskās loģikas un pieredzes viedokļa raugoties, jau šķiet, ka vienlīdz kā Progresīvie, tā ZZS nebūtu laimīgi, ka šī valdība nokrīt. Vai es maldos?
Nē, nu pilnīgi skaidrs, ka priekšvēlēšanu gadā tomēr vairāk vai mazāk būtisks ir šis administratīvais resurss. Protams, tikai likumā atļautajos rāmjos. Pavisam cita lieta, ja tas ir ministrs ar savu statusu, kas ar lielu varbūtību katrā vēlēšanu apgabalā startēs no šiem politiskajiem spēkiem un kas šajā cīņā var iziet ar kaut kādu pozitīvu tēlu. Vai šodienas ministriem būtu izdevīgi tā vietā startēt kā upuriem, kuri nepatiesi aizvainoti? Tas ir labs jautājums. Tā politika jau ir tāda dīvaina lieta.
Bet, man liekas, Progresīvajiem šajā visā stāstā tiek pievērsta pārāk liela nozīme. Mums tikko Saeimā bija balsojums par uzdevumu valdības vadītājam (īpaši uzsver vīriešu dzimtes locījumu) iestāties par Latvijas lauksaimniekiem godīgiem Eiropas vidējā līmeņa maksājumiem Eiropas Savienības daudzgadu budžeta finanšu shēmā 2028.–2034. gadam, un – kas balsoja "pret"? Edmunds Cepurītis no Progresīvajiem – Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs! Neatbalstīja ne Andris Šuvajevs, ne Leila Rasima, ne Jana Simanovska, jo atturēšanās ir tā pati neatbalstīšana. Tā ka, no vienas puses, runā un krīt par Latvijas reģioniem un Latgali, kur it sevišķi jūt šos Eiropas maksājumus, bet tādu elementāru lietu neizprot, ka šāds uzdevums atbalstīt lauksaimniekus tiek dots. Tas tikai liecina, ka Progresīvos vienkārši šī lieta neinteresē un tas nav viņu darbības lauks, viņiem vairāk ir ņemšanās par dažādām pseidolietām.
Jūs ne pirmo reizi īpaši uzsverat, ka ZZS šo priekšlikumu virzīja, nosaukumā liekot Ministru prezidentu vīriešu dzimtē, lai gan mums ir premjere sieviete. Skaidrs, ka tas nav nejauši, tas izklausījās pēc tādas ironizēšanas par Evikas Siliņas izredzēm Jauno Vienotību (JV) nākamajā Saeimā ievilkt ar pietiekami lielu pārstāvību, lai atkal pretendētu uz premjeres amatu.
Nu es, šādi uzstādot to jautājumu, absolūti neliku sev par mērķi ironizēt par esošo valdības vadītāju un viņas pārstāvēto politisko spēku. Absolūti ne. Tas mans mērķis bija vēlreiz pasvītrot, ka cilvēki, kuri atrodas amatos, ir laicīgi, bet mūžīgi, es ceru, ir Saeima un valdība tādā vai citādā sastāvā, mūžīga ir Latvijas zeme un tie, kuri to zemi kopj.
Es vēl gribēju precizēt: ko jūs šajā brīdī domājāt ar tehnisku valdību, kurā paliktu trīs līdz pieci ministri? Tas bija domāts tā, ka JV paliek viena vai divatā ar Progresīvajiem? Ko tad darītu ZZS – no opozīcijas atbalstītu valdību valstiskos balsojumos?
Nu, to redzēsim. Tie mehānismi un scenāriji ir ļoti dažādi. Tā īsti līdz galam mēs paši to tā neesam kalkulējuši, jo es pats personiski domāju, ka tas ir mazticams scenārijs. Bet, ja uz tādu ies, tad sekas mēs varam nojaust – tas tā kā būtu tehnikas jautājums, tautas valodā runājot, lasīt pa vienam ministrus nost vai gāzt visu, vai ceturtdien jau nogāzt visu šito padarīšanu. Bet tas nav mūsu mērķis. Absolūti nav mūsu mērķis. Ja tas būtu mērķis, mēs to jau būtu varējuši izdarīt ik pa brīdim.
Es tieši gribēju jautāt: vai tad ZZS nemaz nav bail no JV līdera un Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica "likuma", ka JV ne šajā, ne nākamajā Saeimā nesadarbosies ar Evikas Siliņas valdības gāzējiem? Vai jums liekas, ka tas "likums" tiks aizmirsts no pašas JV puses?
Oiii! Man atkal jācitē būs latviešu klasika. Ir tak tāda filma, kurā solīja: "Runčuk, nemūžam!" (sirsnīgi smejas) Mēs tādus "nemūžam" esam dzirdējuši, es nezinu, cik daudz, man jau tie "nemūžam" ir bišķīt nonivelējušies.
Pabeidzot par valdības koalīcijas lielo brāli Vienotību. Man liekas, nepamatoti nav iztirzātas detaļas, kas palika aizkadrā Saeimas aizvadītās ceturtdienas lēmumam nobalsot par jaunu deklarāciju, kas pauda cieņu ASV un prezidentam Donaldam Trampam. Proti, ka tas viss notika pēdējā brīdī, iejaucoties Valsts prezidentam un visu procesu pārņemot savās rokās, jo JV un ārlietu ministre Baiba Braže nebija izdarījuši mājasdarbu. Proti, dienu pirms balsošanas pie ZZS, Apvienotā saraksta (AS) un Nacionālās apvienības (NA) ieradās JV vadība un Bražes biroja pārstāvis, piedāvājot nobalsot par deklarāciju, kuras redakcija stipri atšķīrās no tās, kuru pieņēma Saeima, un visi šādu dokumentu sākotnēji noraidīja. Cik esmu dzirdējusi, jūs esat atteicies parakstīt, kamēr šajā deklarācijā netiks ietverta atsauce uz Saeimas spīkeres Daigas Mieriņas parakstīto. Ja Edgars Rinkēvičs nebūtu trešdienas pēcpusdienā visus sasaucis pilī un līdz pusnaktij nebūtu pārstrādāts teksts, mums ceturtdien notiktu ārpolitisks nesmukums ar kopumā trim dažādiem dokumentiem, kas definē Saeimas attieksmi pret ASV jauno administrāciju. Ko šis viss liecina par JV un tās atsevišķu politiķu spēju vadīt procesu, ja prezidentam jāglābj situācija, kamēr ārlietu ministre ir prom, nav izdarījusi mājasdarbu un jaunajai deklarācijai bija tikai JV un Progresīvo balsis?
Nu, es to lietu sadalītu, neieejot detaļās, jo visās tajās sarunās biju klāt. Numur viens – es domāju, ka prezidents kā galvenais spēlētājs šo situāciju, šo spēli izvilka. Tas, ka šāds salīdzinoši labs – pieņemams un visaptverošs – dokuments tika sagatavots un pieņemts, ir absolūti viņa nopelns. Viņa personīgi nopelns un viņa personīga iesaistīšanās visā šajā lietā. Bez viņa, es personīgi uzskatu, nekā tāda nebūtu bijis. Lai piedod man visi Ārlietu ministrijas speciālisti, ārlietu ministre, tas ir mans vērtējums. Tas, ka prezidents iesaistījās un, manuprāt, ļoti profesionāli šos visus jautājumus uzstādīja, ir atbilde uz jūsu jautājumu – par ko tas liecina? Ja jau viss būtu bijis izdarīts, kā vajag, tad tāda saruna pie prezidenta vispār nebūtu notikusi. Un šeit es liktu daudzpunktu. Šī ir tā retā reize, kad es situāciju detalizētāk negribētu komentēt, jo ārpolitika tiešām ir ļoti sensitīvs jautājums. Šo lasīs ne tikai cilvēki Latvijā, tāpēc es gribētu pie šī arī palikt.
Man jājautā: vai vispār ir pamats regulāri atgriezties pie jautājuma, vai šī valdība kritīs, ja ir diezgan acīmredzami, ka, par spīti priekšvēlēšanu retorikai, gan ZZS, gan Progresīvie, par JV pat nemaz nerunājot, patiesībā apzinās, ka no varas pozīcijām iet uz Saeimas vēlēšanām oktobrī ir, teiksim tā, racionālāk?
Nē, nu viss ir iespējams, jo Latvijas vēlētājs mīl teātri, viņš mīl drāmu un skatās, kas tad te būs – kritīs vai nekritīs, "būt vai nebūt", un beigās nekas tur nesanāk, bet nu ņemšanās ir liela. Man šķiet, ka tie uzsvari priekšvēlēšanu laikā būtu jāmaina, vismaz jācenšas runāt par tādām lietām, ar ko tad mēs iziesim pie vēlētāja, kāpēc tā valdība salīdzinoši ir tik nepopulāra.
Jā, kāpēc viņa ir tik nepopulāra?
Tāpēc, ka notiek visa šī ņemšanās par kaut kādiem tur Progresīvo uzstādījumiem, ņemšanās par Trampu, bet tādu konkrētu lēmumu, kas vairāk vai mazāk skar katru cilvēku ekonomiski, publiskajā telpā īsti nav, nav tāda piedāvājuma. Tāpēc es cenšos atslābināt to slodzi jautājumā par lietām, par kurām cilvēku reakcija ir "beidziet taču tur vienreiz muldēt!". Es jau domāju, ka Šlesers arī, ņemdamies par visādām šādām lietām, liels ieguvējs nebūs.
Un kurš ir vainīgs? Kuram tas kuģis būtu jāvada?
Nu, tomēr kuģis ir kuģis, un kuģim ir kapteinis.
Bet tomēr ir nolemts to kapteini stutēt un kuģi nemainīt.
Te ir jautājums – vai ir kaut kas labāks, vai ir labāks piedāvājums, kas nāktu vietā un sabiedrībai patiktu?
Kurš faktors vairāk stutē to valdības kuģi – manis jau piesauktie koalīcijas partneru racionālie apsvērumi vai tas, ka AS un NA tā īsti nebija gatavi veidot kaut ko jaunu un nākt vietā?
Nē, nu kas būtu bijis, ja šī valdība būtu, piemēram, kritusi? Kādas būtu alternatīvas? Iet, par piemēru, kopā ar Šleseru? Nu, negribēja viņi iet kopā ar Šleseru un arī neietu.
Nē, nu, kāpēc ar Šleseru? Kāpēc ne JV, ZZS, AS, NA? Kas traucē?
Traucē tas, ka ir skaidrs, ka ne AS, ne NA negribēja vēl vienu Vienotības premjeru. Bet Vienotībai nākt jaunā valdībā bez sava premjera… kāpēc viņai tas būtu jādara? Tā lieta ir ļoti vienkārša. Tagad arī visi iespringst un domā, kas nu būs tās jaunās pēcvēlēšanu koalīcijas. Es domāju, Progresīvie dara visu, lai nebūtu jaunajā koalīcijā, un par Šleseru visu pasaka Rīgas piemērs, ka viņi negrib viņu ņemt.
Otrdien savu partiju beidzot sola dibināt režisors Alvis Hermanis. Jūs uz viņiem skatāties kā uz konkurentiem?
Es domāju, jebkura partija ir konkurents. Ļoti jau grūti paredzēt tās ideoloģiskās nostājas, kādas viņiem būs. Bet, cik es esmu lasījis, domāju, ja vēlētājs būs lēmis, ka mums kopā jāstrādā, kāpēc gan ne?
Es pievērsu uzmanību, ka dienā, kad no amata atkāpās Ogres novada mērs Egils Helmanis (NA), gan jūs, gan Viktors Valainis viņam paudāt publisku atbalstu. Tas ir ar aprēķinu, ka var nākties sadarboties nākamajā Saeimā, ņemot vērā, ka politiskajās aprindās tiek spriests par to, ka Helmanis jūtoties vīlies NA un, iespējams, veidos savu partiju vai pievienosies kādam citam politiskajam spēkam?
Tajā brīdī tas nebija kaut kāds aprēķins, jo Helmanis bija spēcīgs pašvaldības vadītājs ar lielu atbalstu savā novadā un tajā brīdī atradās slimnīcā, tādēļ es uzskatīju, ka viņam tīri cilvēcīgi jāizrāda cieņpilns žests.
Kā jūs vispār vērtējat ar pielaidi valsts noslēpumam paklupināto mēru politisko potenciālu nacionālajā līmenī – viņi varētu būt kā lokomotīves reģionos? Mēs jau redzam, ka Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ies tandēmā ar Šleseru.
Viņi varētu būt, jā. Savs vēlētājs ir gan Bartaševičam, gan Helmanim, un, uz laiku viņus noņemot no trases, neko viņi diži nezaudēs, ejot uz Saeimas vēlēšanām.
Un kas būs ZZS lokomotīves, premjera kandidāts? Pēdējā laikā dažādos kontekstos tiek minēts, ka ZZS, izjūtot kņudoņu pakrūtē par reitingiem, varētu lūgt, lai Aivars Lembergs, kurš ir attālinājies, atkal pagrieztu pret jums savu labvēlību un iesaistītos kampaņā.
Ar Lemberga kungu mēs ik pa brīdi sazināmies. Klātienē, teikšu atklāti, ļoti ilgi neesam tikušies, bet pa telefonu apmaināmies viedokļiem. Viņa cilvēks [no reģionālās partijas Latvijai un Ventspilij] Guntis Blumbergs nāk uz valdes sēdēm, šodien arī bija. Tas, par ko mēs pārmijam domas, ir par politiskajiem procesiem, kas valstī notiek. Lembergs distancējas no visa, kas tagad notiek, jo viņam ir savas lietas, ar ko nodarboties, tā ka viņš izsaka savas domas, bet mēs neesam apsprieduši jautājumus ne par kandidēšanu, ne par kandidēšanu premjera amatam, jo vienkārši viņam ir savas rūpes, ar ko nodarboties.