Debašu ilgums nav sistēmiska problēma

Šobrīd Saeimā tiek skatīti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas, citastarp, paredz tiesai tiesības noteikt debašu ilgumu tiesas procesā. Tas raisījis pretrunīgus viedokļus par šādu ieceri gan no cilvēktiesību, gan citiem aspektiem. Kāds ir jūsu viedoklis par šo ideju? Ko tas mainīs?

Iniciatīva šādiem grozījumiem nāca no tiesu varas pārstāvjiem, kuri arī piedalās gan Kriminālprocesa likuma grozījumu projekta pastāvīgajā darba grupā, gan Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdēs. Respektīvi, tā ir tiesu iniciatīva.

Šķiet, šo ierosinājumu viens no pirmajiem izteica Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns.

Jā. Viedoklis par šādiem grozījumiem man ir divējāds. No vienas puses, manuprāt, šādi grozījumi paši par sevi, visticamāk, nepārkāps ne Satversmē, ne Eiropas Cilvēktiesību konvencijā garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu – tiesības uz aizstāvību, tiesības tikt uzklausītam tiesā, kamēr šādu grozījumu sniegtā iespēja ierobežot tiesu debates tiks lietota saprātīgi. Ar saprātīgu šā ierobežojuma piemērošanu es saprotu objektīvi pietiekama laika sniegšanu visiem procesa dalībniekiem paust un pamatot savu viedokli tiesu debatēs un arī replikās. Kamēr šī iespēja ierobežot debašu laiku tiks izmantota vienīgi, lai novērstu ļaunprātīgus tiesību izmantošanas gadījumus un patiešām objektīvi nepamatotu tiesas procesa vilcināšanu, tikmēr tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums nenotiks. Arī starptautiskās tiesu instancēs, piemēram, Eiropas Savienības Tiesā, tiesa var ierobežot un arī ierobežo izteikšanās ilgumu, un procesa dalībnieki rēķinās, ka savs sakāmais jāpasaka konkrētā laika posmā, un attiecīgi arī plāno savu runu. Savukārt, ja grozījumus piemēros, lai par katru cenu maksimāli īsos termiņos lietas izskatīšanu pabeigtu, nesabalansējot nepieciešamību pabeigt procesu saprātīgā termiņā un tiesības uz taisnīgu tiesu un aizstāvību, tas var radīt tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu.

Katrā konkrētajā gadījumā tiesa par debašu laiku izlemj individuāli?

Jā, jo katra lieta ir atšķirīga. Katrā lietā ir atšķirīgs vērtējamo faktu apjoms, atšķirīgi ir arī iespējami strīdīgie juridiskie jautājumi un to apjoms. Jebkurā gadījumā tiesai būtu jāuzklausa visi procesa dalībnieki, jānoskaidro viņu plānotais debašu runas ilgums un jāizvērtē, vai konkrētajā tiesas procesā tas ir vērtējams kā objektīvi nepieciešams laiks sava viedokļa pamatošanai par tiesā izlemjamajiem jautājumiem.

Minējāt, ka jums ir arī otrs skatījums uz šo ideju.