Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Eiropas Atjaunošanas fonds – Latvijas iespēja

Par problēmām ar ES jaunā ANM fonda Latvijas plāna sagatavošanu Rolandam Pētersonam stāsta Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Eiropas Atjaunošanas un noturības mehānisms (ANM) ir jauns un Latvijai nozīmīgs ES fonds Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai un ekonomikas pārvedei uz produktīvākiem un zaļākiem pamatiem. Tā grantu jeb dāvinājuma daļā vien Latvijai būs pieejami 1,65–2 miljardi eiro. Valdības sociālie partneri pārmet, ka nav tikuši pienācīgi iesaistīti valdības plāna šo ievērojamo līdzekļu apgūšanai izstrādē. 

ANM plāna apspriešanai ir bijušas veltītas vairākas Saeimas komisiju sēdes, Nacionālās trīspusējās padomes sēdes un daudzas diskusijas ar nevalstiskajām organizācijām. Pagājušā gada nogalē notika sešas plašāka tvēruma diskusijas, kurās piedalījās vairāk nekā 80 dalībnieku, lai runātu tieši par ieguldījumu virzienu izvēlēm. Pirmās diskusijas, protams, vairāk bija par konceptuāliem jautājumiem. Šobrīd plāna pirmā versija ir iesniegta Eiropas Komisijai (EK).

Paralēli diskusijām ar EK uzsākta arī ANM plāna sabiedriskā apspriešana, kam beigu termiņš ir 9. marts. Mēs arī esam vienojušies ar sociālajiem partneriem, ka kopīgi strādāsim pie EK ieteikumiem, kad tos saņemsim. 

30. aprīlī šī plāna gala versija tiek iesniegta EK. Kā es saprotu, līdz tam esošais projekts tiks mainīts, ņemot vērā gan EK ekspertu, gan valdības sociālo partneru un citu institūciju ieteikumus? Cik lielā mērā plāna gala versija drīkst atšķirties no šī, pēc sociālo partneru domām, visai neveiksmīgā uzmetuma?

ANM atšķirība no citiem ES finanšu instrumentiem ir tā, ka mums jāvienojas ar EK par to, kāds ir mūsu kopīgais redzējums par ES Padomes jeb t. s. ikgadējā Eiropas semestra rekomendāciju ieviešanu. Pirmās formālās sarunas iezīmēja EK nostāju, ka atsevišķās jomās Latvijai nepieciešamas dziļākas un plašākas reformas. Piemēram, veselības aprūpē. Jums ir problēmas – lūdzu, parādiet, kā jūs tās risināsiet! Līdz ar to šajā sadaļā mēs varam pieņemt, ka, visticamāk, izmaiņas būs.

Savukārt runājot par investīciju sadaļu – sabiedriskās apspriešanas mērķis jau ir noskaidrot viedokļus, lai dokumentā varētu veikt kādas izmaiņas. Viens gan ir skaidrs – lielie spēles noteikumi, ko ES Padome, apstiprinot šī instrumenta regulas, jau ir fiksējusi, netiks mainīti. No kopējā finansējuma vismaz 37% jāatvēl klimata mērķu sasniegšanai, bet vismaz 20% jāiegulda digitālajā transformācijā. Būs diskusijas ar nozaru ministrijām un sociālajiem partneriem par to, kā labāk sasniegt vienas vai otras rekomendācijas izpildi. Visticamāk, izmaiņas plānā būs, bet šobrīd – pirms noslēgušās sarunas ar EK un sociālajiem partneriem – runāt par kaut kādu kvantitatīvu izmaiņu apjomu būtu spekulatīvi. 

Runājot par visplašāko ANM sadaļu, kas attiecas uz zaļo ekonomiku, redzams, ka no šiem 600 miljoniem eiro ap 300 miljoniem paredzēti mērķim ar visai dīvainu nosaukumu Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana. Šie 300 miljoni galvenokārt domāti Rīgas satiksmes autoparka nomaiņai, kā arī dažu dīzeļvilcienu aizstāšanai ar elektrovilcieniem. Vai šie mērķi, jūsuprāt, atbilst ANM fundamentālajam uzstādījumam – atkopties no Covid-19 krīzes, reformēt ekonomiku, palīdzēt tai pāriet uz zaļākiem pamatiem? 

Rīgas transporta pārorientēšana ir saistīta ar vienu no būtiskām ES rekomendācijām Latvijai – cilvēkus pārsēdināt no privātā uz publisko transportu. Nodrošināt, lai sabiedriskais transports, un jo īpaši dzelzceļš, kļūtu par mugurkaulu Rīgas un tās apkārtnes transporta plūsmā. Tas ir svarīgi, jo transports ir viens no lielākajiem Latvijas CO2 izmešu avotiem. Runājot par konkrēto projektu piedāvājumu – darba grupā strādāja gan Satiksmes ministrijas (SM), gan Rīgas pilsētas, gan dažādu valsts institūciju pārstāvji, lai nonāktu pie labākajām izvēlēm, kā nodrošināt virsmērķi – samazināt CO2 izmešus. EK ir samērā precīzi definējusi, kāda veida ieguldījumi kvalificējas šiem 37% no kopējām ANM investīcijām. 

Mēs nevaram izslēgt, ka pēc diskusijām ar EK arī ANM klimata sadaļā varētu notikt kādas izmaiņas. Primāri gan paliek uzdevums risināt CO2 problēmu. Var jau būt, ka turpmākajās diskusijās izkristalizēsies labāki risinājumi šī uzdevuma izpildei. Bet ir vajadzīgs pamats, ar ko sākt diskusiju, un mums ir šis SM piedāvājums. 

Vēl kāds daudz kritizēts potenciālais ANM investīciju mērķis ir sadaļā Digitālā transformācija paredzētie gandrīz 160 miljoni eiro valsts pārvaldes digitālajai transformācijai. Kritika izskan gan par summas lielumu, gan par to, vai šī nauda atkal netiks izmantota dārgiem bezjēdzīgiem IKT projektiem, kuru īstenošanai tiks piesaistītas valdošajām politiskajām partijām pietuvinātas firmas. 

Sākotnējā darba variantā digitālajai transformācijai paredzētais procents no kopējām ANM investīcijām bija divreiz mazāks. Taču tad kā negaidīts jaunums visām ES dalībvalstīm nāca EK prezidentes Urzulas fon der Leienas politiskais uzstādījums, ka tai ir jānovirza 20% no visām ANM investīcijām. Tas nozīmē, ka nācās ātri rast vislabākās investīciju piedāvājuma izvēles. VARAM kolēģi vadīja un koordinēja ministriju darba grupu, kas kā pirmo izvēli piedāvāja reorganizēt publiskās pārvaldes IKT sistēmas ar mērķi izvairīties no iepriekšējām kļūdām. Ejot nevis decentralizētā, fragmentārā veidā, bet piedāvājot centralizētus vienotus risinājumus, lai caur labāku publisko IKT sistēmu arhitektūru sabiedrība kopumā iegūtu kvalitatīvāku e-pārvaldību. Atsakoties no atsevišķajām ministriju un nozaru IKT karaļvalstīm. 

Būtiski, ka ANM plānā liels finansējums paredzēts arī privātā sektora digitālajai transformācijai, tajā skaitā digitālo prasmju apguves veicināšanai. Protams, diskusijas par šīm investīcijām vēl turpināsies – gan ar EK, gan sociālajiem partneriem. Tāpat kā jebkurā citā ANM investīciju virzienā, šeit būs jāievēro visi ES publiskā iepirkuma nosacījumi. ES institūcijas rūpīgi sekos līdzi, lai ne tikai investīcijas tiktu ieguldītas pareizi, bet lai arī veids, kādā mēs realizējam projektus, nestu konkrētus augļus. Jo būtiska ANM instrumenta iezīme ir tas, ka atšķirībā no citiem fondiem EK finansējumu izmaksās divreiz gadā par rezultatīvo mērķu sasniegšanu. Un visu interesēs ir šos rezultātus sasniegt, lai saņemtu finansējumu. 

Lielākais Latvijas uzņēmēju pārmetums ANM plāna veidotājiem ir tas, ka absolūtais vairums naudas ies caur valsts institūcijām, nevis nonāks pie uzņēmējiem tieši. LDDK aprēķinātā proporcija ir 82% investīciju valsts sektorā iepretim tikai 18% privātajā. Vai tas ir pareizākais un efektīvākais veids, kā šo naudu ieguldīt? Otra lieta – Latvijas plānā nekur neparādās aprēķini par ieguldīto līdzekļu atdevi. 

Vispirms es vēlētos precizēt – pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem tiešais atbalsts komersantiem veidos ap 28% no ANM investīcijām. Savukārt 66% nonāks pie komersantiem publisko iepirkumu rezultātā, kas arī dod būtisku pienesumu IKP izaugsmē. Piemēram, caur būvniecības vai citām aktivitātēm. Ja raugāmies kopumā, tad atbalsts ekonomiskajai darbībai veidos virs 90% no ANM plāna finansējuma. 

Svarīgi neaizmirst, ka priekšnoteikums naudas izmantošanai attiecīgām investīcijām ir EK uzstādījums veikt noteiktas reformas. Būtu racionāli šo reformu mērķu sasniegšanai izmantot tieši ANM piedāvāto finansējumu. Ja reiz EK maksā par konkrētu reformu mērķu sasniegšanu, būtu loģiski, ka mēs arī investējam šo mērķu sasniegšanā. Nevis reformas solām par kaut ko vienu, bet investējam citur. 

Bet ES padome savos ieteikumos katrā nozarē ir akcentējusi vairākus būtiskus mērķus. Līdz ar to Latvijai ir iespēja, vadoties pēc nacionālajām interesēm, likt uzsvaru uz vienu vai otru ieteikumu. Piemēram, klimata pārmaiņu sadaļā tikpat labi no EK puses parādās būtisks uzsvars uz produktivitāti, inovācijām un pētniecību. Bet mūsu plānā šobrīd tā vietā ir liels akcents uz Rīgas satiksmes vai Pasažieru vilciena iepirkumiem, turklāt no ārvalstīm, nevis Latvijas. 

ANM plānā atsevišķs segments paredzēts t. s. produktivitātes reformai. Proti, kā risināt vienu no Latvijas ilgtermiņa problēmām – nepietiekamu ieguldījumu apjomu pētniecībā, inovācijās un attīstībā. Vairāk nekā 82 miljoni eiro paredzēti kompetenču centru attīstībai, kuros tad šīs inovācijas tiks veicinātas. EK pieeja neļauj nodarboties ar «saldo ķiršu» izlasīšanu, izvēloties tikai to, ko mēs gribam. Mums ir jādod kopējs priekšstats par risinājumiem visās ES Padomes rekomendācijās. 

Ja runājam par uzņēmējdarbību, tai paredzētās finanšu aktivitātes jau nav tikai šajā inovāciju sadaļā. Tās ir gan zem klimata pārmaiņām, gan digitālās transformācijas, gan citur. Un būtiski ir ne tikai fokusēties uz šī brīža diskusiju par lielāku vai mazāku finanšu piešķīruma summu, bet nākamajam solim – kādi būs spēles noteikumi, pēc kuriem piešķirs konkrēto finanšu atbalstu. Tas vēl būs viens diskusiju raunds, kurā valdības sociālie partneri varēs iesaistīties labāko izvēļu meklēšanā. 

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle publiski izteicis kritiku FM, kāpēc uzreiz nenotika pieteikšanās uz maksimālo ANM grantu daļā Latvijai pieejamo summu – ap diviem miljardiem eiro, bet tikai uz 1,65 miljardiem? Kādēļ mēs šos vairāk nekā 300 miljonus atstājam karājamies gaisā līdz nākamajai vasarai? Īpaši ņemot vērā, ka 13% no ANM grantu līdzekļiem būtu pieejami jau šovasar kā avanss, līdz ar ko mēs uz laiku zaudējam ap 60 miljoniem eiro. Turklāt Latvijas pieeja, nepiesakoties uz visu summu, neatbilst nedz EK vadlīnijām, nedz citu dalībvalstu praksei?

ANM struktūra patiešām ir nedaudz komplicēta, un grantu piešķīrums veidojas no divām daļām. Ir nosacīti garantētā daļa 1,65 miljardi eiro un mainīgā daļa, kas veido vēl virs 300 miljoniem eiro. Papildus tam vēl ir pieejama ap 2,5 miljardu eiro aizdevumu daļa. ANM plāna projekts tik tiešām tika sagatavots sākotnējai izskatīšanai EK tikai par garantēto pieejamo summu jeb grantu daļu. 

Kāpēc mainīgā daļa ir tik liels strīdus ābols? Tāpēc, ka metode, kā tiks aplēsta šī ANM mainīgā daļa – ap 30%, ir balstīta uz IKP prognozēm. Formulā paredzēti četri kritēriji, kas būtībā paredz – jo labāk dalībvalstīm iet, jo mazāk ANM finansējuma tām piešķir. EK šos aprēķinus veiks 2022. gada vidū, lai definētu 2023. gada piešķīrumu pēc faktiskajiem IKP datiem. Jau šobrīd mūsu aplēses par mainīgās daļas lielumu ir samazinājušās no sākotnējiem 360 miljoniem eiro uz 175 miljoniem salīdzinoši labo Latvijas IKP rādītāju dēļ. 

Protams, plāns ir izmantot visus pieejamos līdzekļus. Bet jāsaprot, ka tad, ja mēs no valsts budžeta finansējam iztrūkstošo starpību starp mūsu iesniegto summu mainīgajai daļai un to, ko EK aprēķinās nākamgad, šis finansējums būs saistīts ar tādu pašu striktu noteikumu izpildi un tematisku resursu sadalījumu, kā tas ir paredzēts ANM plāna ietvaros. Citiem vārdiem – attiecīgo summu no valsts budžeta, kas varētu būt nepieciešama šīs starpības segšanai, mēs nevarēsim izmantot investīcijām, kas neatbilst ANM plānam. Piemēram, skolotāju, mediķu algām, ceļu remontam u. c. Tātad mūsu izvēles valsts budžeta resursu izmantošanai sašaurinās. 

Tad galvenā problēma, pēc jūsu teiktā, ir tā, ka Latvijas IKP kritums būs mazāks nekā citām ES dalībvalstīm un pēc EK formulas mūsu gala summa ANM grantu daļā samazināsies? Turklāt, ja mēs pieteiksimies uz visu šobrīd pieejamo summu, tad starpība būs jāsedz no valsts budžeta līdzekļiem. Bet kādēļ gan ne no ANM aizdevumu daļas, kurā mums taču pieejami vēl 2,5 miljardi eiro? 

ANM aizdevuma daļa, kas tiek piedāvāta dalībvalstīm, ir domāta kā papildu iespēja saņemt finansējumu tiem pašiem grantu daļā definētajiem mērķiem. Šobrīd mēs vēl neredzam precīzus potenciālā aizdevuma nosacījumus no EK puses. Komisija šos noteikumus plāno definēt vēlāk. Ir ļoti būtiski saprast, vai mums ir izdevīgāk aizņemties starptautiskajos tirgos, ņemot vērā Latvijas visai pozitīvo kredītreitingu, vai arī izmantot EK aizdevuma iespēju. Aizdevums, protams, būs jāatmaksā atšķirībā no grantu daļas, kas ir dāvinājums Latvijai ES definēto mērķu sasniegšanai.

Bet EK kredītreitings taču jebkurā gadījumā ir augstāks nekā Latvijai! Kāpēc mums neļaut EK aizņemties mūsu vietā?

Jā, par kredītreitingu jums taisnība! Bet mums nav zināmi spēles noteikumi, pēc kādiem būs iespējams aizņemties. Izvēle par aizdevuma daļu mums jāizdara gada laikā. Manuprāt, labāk ir izdarīt informētu izvēli, kad visi nosacījumi ir skaidri. 

Aizņemoties caur EK papildu finansējumu, mums būs jāievēro tādi paši strikti ieguldījumu sliekšņi un nosacījumi kā grantu daļā. ANM aizdevums nebūs pieejams, piemēram, pabalstiem, skolotāju un mediķu algām vai infrastruktūrai, kas nav EK mērķu sarakstā. 

Trešais aspekts, kas jāvērtē šajā diskusijā, ir kopējais resursu apjoms, kurš ienāk ekonomikā. Šobrīd mēs runājam tikai par ANM resursiem, bet papildus jau no šī gada mums ir pieejami arī ES daudzgadu budžeta finanšu resursi. Tas nozīmē, ka salīdzinoši īsā laika periodā – līdz 2026. gadam – Latvijā būs ļoti liels pieprasījuma kāpums. Ir jāvērtē, cik jēgpilni atsevišķos sektoros un ekonomikā kopumā mēs varam absorbēt šos resursus, neradot nesamērīgu cenu kāpumu.

Top komentāri

Maldis Skreja
M
Galvenais ir nodrošināt, lai Eiropas Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) finansējums nenonāktu caurā sietā vai maisā bez dibena.
Talis
T
Latvija ir desmitiem milijardi latu/eiro nozagti un izsaimniekoti pedejos 30 gadus ka rezultata Latvijas valsts, iedzivotaji ir visnabadzigaka valsts, visnabadzigaka nacija ES, tacu, Latvijas vadiba, prezidenti, ministri, ieredni, deputati, diplomati..sevi ir ar algam, pensijam, privlegijam apgadajusi un nodrosinajusi un ar likuma speku nostiprinajusi ka visbagatakajas ES valstis.
kollēga Arnolds Buksbaums
k
Ļaujiet taču cilvēkam strādāt un sagatavot nepieciešamo dokumentāciju!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē